Veloergometrija (VEM): pārbaudes metode sirds un asinsvadu veselībai

Veloergometrija ir medicīniska pārbaudes metode, kas sniedz būtisku informāciju par pacienta sirds un asinsvadu sistēmas veselību pieaugošas slodzes apstākļos. Tā tiek izmantota koronāro sirds slimību diagnostikai un ārstēšanas rezultātu novērtēšanai. Veloergometrija jeb slodzes tests tiek veikts, izmantojot medicīnisko veloergometru jeb velotrenažieri, kas aprīkots ar speciālu aparatūru. Ar to pacientam slodzes laikā reģistrē sirds kardiogrammu un mēra arteriālo asinsspiedienu.

Izmeklēšanas kritēriji
Lai veiktu veloergometrijas testu, pacientam ir jāatbilst sekojošiem noteikumiem:

  • Svars – pacienta svars nedrīkst pārsniegt 120-130 kilogramus.
  • Vecums un augums – tests nav piemērots bērniem, kuri fiziski nevar aizsniegt veloergometra pedāļus ar kājām.
  • Klīniskais stāvoklis – slodzes testu var veikt atkarībā no pacienta klīniskās situācijas un miera elektrokardiogrammas (EKG) izvērtēšanas rezultātiem.
  • Veloergometrija ir pieejama pacientiem tikai ar ārsta nosūtījumu, un ja ir medicīniskas indikācijas.

Kā sagatavoties izmeklējumam?

  • Pirms izmeklējuma obligāti jākonsultējas ar ārstu, lai noteiktu, vai ir jāpārtrauc lietot noteiktus medikamentus.
  • Uz vizīti jāņem līdzi iepriekš veikto elektrokardiogrammu (EKG) vai ehokardiogrāfijas (EHO) izmeklējumu rezultātus.
  • Jāvelk ērts apģērbs un sporta apavi.
  • 2 stundas pirms izmeklējuma nedrīkst ēst, dzert kafiju vai tēju un smēķēt.
  • Ja ir slikta pašsajūta, piemēram, paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas, vizīte ir jāpārceļ uz citu dienu.

Kāda ir izmeklējuma norise?

Pirms slodzes testa uzsākšanas kardiologs rūpīgi izvērtē izmeklējuma iespējamību, noskaidrojot pacienta veselības vēsturi un konstatējot iespējamās organisma vai slimības īpatnības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams veikt veloergometriju. Pēc tam ārsts analizē pacienta miera stāvokļa EKG un, ja iespējams, salīdzina to ar iepriekšējām EKG, lai novērtētu izmaiņas. Veloergometrijas laikā pacients tiek nosēdināts uz veloergometra jeb velotrenažiera. Izmeklējumam sākoties, slodzes līmenis tiek palielināts vienmērīgi, un ārsts uzmanīgi seko EKG izmaiņām, tostarp sirds ritma traucējumiem, tam, vai sašaurinās sirds asinsvadi slodzes laikā, un kādas ir pārmaiņas EKG pēc slodzes.

Izmeklējuma laikā ārsts jautā un aicina pastāstīt par pacienta izjūtām – nogurumu, sāpēm krūtīs vai aiz krūšu kaula, elpas trūkumu vai galvas reiboņiem

Veloergometrija tiek turpināta, līdz tiek sasniegts:

  • maksimāli pieļaujamais pulsa biežums
  • maksimāli pieļaujamā arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās
  • tiek reģistrētas izmaiņas sirds muskulatūras trofikā

Ja pacientam parādās sūdzības, piemēram, sāpes aiz krūškaula, izteikts elpas trūkums u.tml., izmeklēšana tiek pārtraukta un nepieciešamības gadījuma pacientam tiks sniegta palīdzība.

Iespējamās komplikācijas izmeklējuma laikā

  • Sāpes krūtīs
  • Asinsspiediena paaugstināšanās vai pazemināšanās
  • Sirds ritma traucējumi
  • Izmaiņas EKG
  • Elpas trūkums
  • Galvas reiboņi
  • Ģībšana
  • Nopietna aritmija vai pat pēkšņa nāve (0,03 % gadījumu – miokarda infarkts, 0,09% – nāve).

Vēršam uzmanību, ka komplikāciju riski tiek ievērojami samazināti, jo veloergometrijas veikšanai tiek piesaistīts augsti kvalificēts personāls, kā arī katrs pacients tiek rūpīgi pārbaudīts un sagatavots testa veikšanai