Spirogrāfija un bronhu dilatācijas testse-pieraksts

Ar ieilgušu, nepārejošu klepu nepieciešams doties uz konsultāciju pie pneimonologa. Pneimonologs ir ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Pneimonologs nodrošinās nepieciešamo izmeklēšanu, kas ļaus precīzi un individuāli noteikt īsto klepus iemeslu, attiecīgi pielāgojot arī katram pacientam efektīvāko ārstēšanas metodi.

Nepārejošu klepu var izraisīt:

  • hronisks deguna blakusdobuma iekaisums - iesnas ar tecēšanu aizdegunē,

  • kuņģa skābes atvilnis,

  • hroniskas plaušu vai bronhu slimības, astma.

Rīgas 1.slimnīcas Funkcionālās diagnostikas nodaļa piedāvā ārējās elpošanas funkcijas analīzi (spirogrāfija un bronhu dilatācijas tests).

Metodes bronhiālās astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības diagnozes noteikšanai,  nozīmētās terapijas efektivitātes izvērtēšanai.

Spirogrāfija

Spirogrāfija ir elpošanas tests. Ar tās palīdzību var noteikt, kā plaušas veic elpošanas funkciju, mērot pacienta ieelpotā un izelpotā gaisa daudzumu, kā arī to, cik ātri pacients izelpo. Tā var noteikt plaušu tilpumu un to, vai elpceļos ir obstrukcija jeb sašaurinājums. Spirogrāfija ne tikai palīdz apstiprināt diagnozi, bet arī nosaka slimības smagumu.

Izmeklējuma laikā pacientam jāelpo caur muti īpašā caurulītē, veicot dziļu ieelpu, pēc tam strauju, spēcīgu izelpu sešu sekunžu garumā. Tas ļauj noteikt un pierakstīt datus gan par pacienta plaušu tilpumu jeb izplešanās spēju, gan par gaisa plūsmas ātrumu elpceļos.

Spirogrāfiju, bieži kombinācijā ar bronhu dilatācijas testu, izmanto, lai diagnosticētu astmu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību. 

Bronhodilatācijas tests

Pacientiem, kam klīniski ir aizdomas par bronhiālo astmu, nepieciešams veikt bronhodilatācijas testu. Tests sniedz ārējās elpošanas pamatrādītāju un izelpas maksimumplūsmas datus. Pirms testa veikšanas ir jāpārtrauc bronhodilatējošo medikamentu lietošana, izmeklējumu labāk veikt agri no rīta un negatīva testa gadījumā atkārtot. 

Astmas lēkmes gadījumā pacienti elpas trūkumu pārsvarā izjūt ieelpā. Tests notiek, veicot trīs elpas mērījumus sākumā, tad tiek ieelpotas zāles, kas paplašina bronhus, un pēc tam veikti vēl 3 elpas mērījumi. Kopumā process neaizņem vairāk par 30 minūtēm. Šis tests gan visbiežāk uzrāda, ka viss ir normas robežās, ja vien pacientam jau nav attīstījusies vidēji smaga un smaga astma.

Ja bronhodilatācijas tests ir negatīvs, ieteicams bronhoprovokācijas tests, atklājot vienu no galve­na­jām astmas patoģenētiskajām īpatnībām - elpceļu hiperreaktivitāti.

Der zināt, kas ir 

Astma

Astma ir hronisks alerģisks elpceļu iekaisums, kas izraisa elpceļu paaugstinātu jutīgumu. Tā sekas ir potenciāla elpceļu sašaurināšanās (bronhu spazmas), kas izpaužas kā elpas trūkuma – astmas lēkme. Šo astmas lēkmi var izraisīt veselam cilvēkam absolūti nekaitīgi kairinātāji – auksts gaiss, asa smarža vai smaka, putekļi.

Klasiskās astmas pazīmes ir atkārtotas elpas trūkuma epizodes ar klepu, sēcošu elpošanu un spīlēšanas sajūtu krūtīs. Simptomu pastiprināšanos parasti novēro saistībā ar vīrusu infekciju (saaukstēšanos). Auksts gaiss, asa smarža, tikai provocē lēkmi, savukārt alergēni - (ziedputekšņi, mājas putekļu ērcītes, sēnītes un mājdzīvnieku epidermālie alergēni), smēķēšana, akūta respiratora vīrusu infekcija (ARVI), arodvides faktori – izraisa arī iekaisuma pieaugumu.  

Ikvienam astmas slimniekam iespējams panākt slimības norises kontroli. Šī mērķa sasniegšanai ieteicams:

  • apzināt faktorus, kas pasliktina astmas norisi, 

  • jāiemācas atpazīt astmas norises pasliktināšanos,

  • lietot zāles, atbilstoši ārsta norādījumiem,

  • zināt, kā rīkoties astmas lēkmes gadījumā.

SVARĪGI: lai nodrošinātu labāku astmas kontroli, pēc iespējas novērst alergēnu, smēķēšanas, akūtas respiratora vīrusa infekcijas un arodfaktoru iedarbību.

HOPS, jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība 

Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. HOPS attīstās 20% smēķētāju un vairāk nekā 50% no tiem, kas smēķē ilgstoši. HOPS var izraisīt arī pasīvā smēķēšana, proti, ar to var saslimt cilvēks, kam ilgstoši bijis jāuzturas citu izsmēķētos dūmos. Liela nozīme ir arī ģenētiskai predispozīcijai jeb pārmantojamībai.

Hronisko obstruktīvo plaušu slimību raksturo patstāvīgs gaisa plūsmas ierobežojums plaušās, kas parasti progresē. Elpas trūkums ir saistīts ar pastiprinātu hroniska iekaisuma reakciju elpceļos un traucētu gāzu apmaiņu alveolās. HOPS noved pie elpceļu sašaurinājuma, un pacientam kļūst grūtāk ieelpot un izelpot. Hronisko obstruktīvo plaušu slimību mēs varam iedalīt divos posmos:

  • hronisks bronhīts. Šo stāvokli raksturo ilgstošs klepus. Ja šāds klepus ir vairāk nekā trīs mēnešus divus gadus pēc kārtas un ja citi hroniska klepus iemesli ir izslēgti, tad tas ir HOPS,

  • emfizēma. Plaušās rodas gaisa maisi, kas veidojas tad, kad alveolās notiek strukturālas izmaiņas, bet alveolu starpsienas sabrūk. Pazūd virsma, kurā var apmainīties skābeklis ar ogļskābo gāzi, pacientam rodas hronisks skābekļa trūkums visiem orgāniem.

HOPS simptomi

Simptomi pacientiem sākotnēji parādās epizodiski, it sevišķi saslimstot ar infekcijas (galvenokārt elpceļu) slimībām vai pēc saskarsmes ar dūmiem:

  • hronisks klepus. Ja klepus ilgst vairāk par trīs mēnešiem katru gadu divus gadus no vietas, tad to sauc par hronisku bronhītu, ko uzskata par HOPS priekšvēstnesi,

  • elpas trūkums jeb aizdusa. Sākotnēji pacients elpas trūkumu izjūt fiziskas slodzes laikā – sākotnēji slodze ir lielāka, bet vēlāk jau pietiek ar minimālu piepūli, 

  • hronisks nogurums.

Slimībai progresējot, izelpa kļūst garāka par ieelpu, organismā arvien biežāk un lielākā apjomā trūkst skābeklis, jo gāzu apmaiņa plaušās ir traucēta. Laboratoriski to visprecīzāk parāda asins gāzu noteikšana arteriālajās asinīs. Tā palīdz noteikt vai organismā neuzkrājas par daudz ogļskābās gāzes, kas ir pat bīstamāk nekā samazinātais skābekļa daudzums.

HOPS kombinējas ar citām slimībām - cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, depresiju, osteoporozi un plaušu vēzi. 

SVARĪGI: HOPS ir slimība, kas nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu, ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot pacienta veselības stāvokli un dzīvildzi. Atbilstoša HOPS ārstēšana var samazināt simptomus, slimības saasinājumu un to smagumu.