Ehokardiogrāfija – sirds izmeklēšanas metode ar ultraskaņu

Ehokardiogrāfija, bieži dēvēta par “EHO”, ir sirds izmeklēšanas metode ar ultraskaņu, ar kuras palīdzību nosaka sirds izmērus, vārstuļu un sieniņu stāvokli un sirds funkcionālo stāvokli. Šī tehnoloģija ir būtiska sirds veselības izpētei un sniedz ārstiem svarīgu informāciju par pacienta sirds stāvokli.

Ehokardiogrāfija ir pieejama pacientiem Rīgas 1.slimnīcas funkcionālās diagnostikas nodaļā kā valsts apmaksāts pakalpojums ambulatori vai dienas stacionārā. 

Elektrokardiogrāfija un ehokardiogrāfija – viena otru papildinošas metodes

Elektrokardiogrāfija un ehokardiogrāfija ir divas atšķirīgas, bet papildinošas sirds izmeklēšanas metodes. Elektrokardiogrāfija reģistrē sirds elektriskos notikumus, bet ehokardiogrāfija sniedz plašāku informāciju par sirds funkcionālo stāvokli un struktūru. Tā informē par sirds četrām kamerām, to izmēriem, sienām, starpsienām un četriem vārstuļiem.

Svarīgi atcerēties, ka elektrokardiogrāfiju jāveic pirms ehokardiogrāfijas, jo elektrokardiogrāfija sniedz svarīgu informāciju par sirds elektrofizioloģiskajiem traucējumiem un bojājumiem, kas pēc tam var palīdzēt precīzāk interpretēt ehokardiogrāfijas rezultātus.

Kā tiek veikta ehokardiogrāfija (EHO)?

Procedūras laikā pacients atrodas guļus stāvoklī. Ārsts ar zondi apskata sirdi un nosaka tās izmērus, novērtē funkciju un sirds vārstuļu darbību. Izmeklējuma laikā ārsts novērtē dzirdamās sirds vārstuļu un lielo asinsvadu skaņas. Tiek veikta arī sirds trokšņu izmeklēšana ar fonendoskopu, kas palīdz uztvert vārstuļu toņus un trokšņus. Izmeklējums nav sāpīgs, neprasa nekādu iepriekšēju sagatavošanos un ir absolūti nekaitīgs. Pakalpojumu var veikt arī grūtniecības laikā. 

Izmeklējumu veic ārsts kardiologs, ehokardiogrāfijas speciālists. Ar Rīgas 1.slimnīcas ehokardiogrāfijas speciālistu varat iepazīties šeit.

Transezofageālā ehokardiogrāfija
Ja ar ehokardiogrāfijas metodi nav iespējams noteikt precīzu diagnozi, tad tiek nozīmēts sirds ultrasonogrāfijas izmeklējums caur barības vadu jeb transezofageālā ehokardiogrāfija. Izmeklējums paredz zondes ievadīšanu barības vadā, lai apskatītu sirdi.

Kā tiek veikta transezofageālā ehokardiogrāfija?
Pirms transezofageālās ehokardiogrāfijas pacientam paskaidro izmeklējuma nepieciešamību, būtību un iespējamās blakusparādības. Ja pacients piekrīt šai procedūrai, tiek parakstīta pacienta piekrišanas forma.

Pirms procedūras samazina rīkles jutīgumu, izsmidzinot lidokaīnu. Arī zondi apstrādā ar lidokaīna gēlu. Ja pacientam ir zobu protēzes, tad ārsts liek tās izņemt.

Zondes drošībai un stabilitātei izmanto plastmasas iemuti, ko pacients tur ar lūpam. Vēnā ievada katetru, kas var būt nepieciešams izmeklējumam vai nomierinošu līdzekļu ievadīšanai. Izmeklējuma laikā tiek monitorēts viens elektrokardiogrammas novadījums, tādēļ lieto EHO elektrodus.

Procedūras laikā pacients guļ uz kreisā sāna ar noliektu galvu uz priekšu. Pacients piedalās zondes rīšanā, komunicē ar ārstu un uzklausa visus nepieciešamos norādījumus. Svarīgi piebilst, ka izmeklējuma laikā barības vadā ievadītā zonde netraucēs elpošanai.

Transezofageālās ehokardiogrāfijas izmeklējums ilgst apmēram 20–30 minūtes. Pēc procedūras ārsts iesaka neēst un nelietot šķidrumu 2 stundas. Izmeklējuma rezultāti un rekomendācijas ar paskaidrojumiem pacients parasti saņem īsi pēc izmeklējuma.

Sagatavošanās transezofageālajai ehokardiogrāfijai

  • Pacientam līdzi jābūt nosūtījumam uz transezofageālo ehokardiogrāfiju, visiem iepriekšējiem izmeklējumiem, slimnīcu izrakstiem, lietotajiem medikamentiem un datiem par iepriekšējām blakusparādībām.
  • 6 stundas pirms procedūras pacients nedrīkst ēst un smēķēt.
  • Par medikamentu lietošanu jākonsultējas ar ārstu, kurš nosūta uz transezofageālo ehokardiogrāfiju.