Asinsspiediena diennakts monitorēšanae-pieraksts

Asinsspiediens cilvēka asinsvados nodrošina normālu organisma funkcionēšanu. Asinsspiedienu nosaka sirds kontrakcijas un izgrūsto asiņu tilpums no sirds dobumiem, kā arī asinsvadu tonuss. 

Asins­spie­die­na mē­rī­ša­na ir bū­tis­ka gan dia­gno­zes no­teik­ša­nai, gan pa­rei­zas ār­stē­ša­nas tak­ti­kas iz­vē­lei.

Rīgas 1.slimnīcas Funkcionālās diagnostikas nodaļa piedāvā diennakts asinsspiediena monitorēšanu, kas dod iespēju reģistrēt asinsspiediena diennakts svārstības un izvēlēties racionālāko ārstēšanas taktiku.

Ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu rak­stu­ro di­vi pa­ra­met­ri. Pacienti to dēvē par aug­šē­jo un apakš­ējo asins­spie­dienu, ārsti ap­zī­mē kā sis­to­lis­ko un dia­sto­lis­ko ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu. 

Sis­to­lis­kais ir spie­diens, kas ro­das sirds mus­ku­ļa kontr­ak­ci­jas lai­kā, kad sirds iz­grūž asi­nis no krei­sā kam­ba­ra, bet dia­sto­lis­kais spie­diens ir tas, kas ro­das, sirds mus­ku­lim at­slāb­stot. Asins­spie­die­na mēr­vie­nī­bas ir dzīv­sud­ra­ba sta­ba augs­tu­ma mi­li­met­ri. 

Par ide­ālu skait­li tiek uz­ska­tīts 120/80 mmHg, tā­tad at­tie­cī­gi sis­to­lis­kais spie­diens ir 120 mmHg, bet dia­sto­lis­kais - 80 mmHg. Pie­au­gu­šam cil­vē­kam par nor­mā­lu tiek at­zīts asins­spie­diens, kas ne­pār­sniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir aug­stāks par 140/90 mmHg, tad ru­na ir par ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju. Ar­te­ri­ālā hi­per­ten­si­ja ir ap­tu­ve­ni pus­ei cil­vē­ku pēc 60 ga­du ve­cu­ma, kā papildus ris­ka faktori minami lie­kais svars, ne­sabalansēts uz­turs, maz­kus­tī­ga dzīvesveids, smē­ķē­ša­na.

Asins­spie­diens svār­stās diennakts laikā. Ve­se­lam cil­vē­kam mie­gā asins­spie­diens ir zem­āks, bet uz­bu­di­nā­ju­ma, sa­trau­ku­ma un fi­zis­kas slo­dzes lai­kā pa­aug­sti­nās. Pie­ce­ļo­ties no rīta  un sā­kot ie­ras­tās die­nas gai­tas, asins­spie­die­nam ne­va­ja­dzē­tu pa­aug­sti­nā­ties vai­rāk ne­kā par 15-20% sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar nakts lī­me­ni. Ir nor­mā­li, ja ierasto ak­ti­vi­tā­šu laikā  asins­spie­diens da­žu mi­nū­šu lai­kā svār­stās par 30 mmHg. Bet stress, ci­ga­re­te vai ka­fi­jas ta­se var iz­rai­sīt asins­spie­die­na cel­ša­nos. Cil­vē­kam ar ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju rī­ta asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nās var būt ļo­ti iz­teik­ta un il­ga, kas var no­vest pie trīs­reiz lie­lā­ka in­sul­ta, in­far­kta un sirds­dar­bī­bas trau­cē­ju­mu ris­ka. 

24 stundu asinsspiediena monitorēšana

Ja asinsspiediena mērījumi būtiski atšķiras viens no otra vai  ārstam ir aizdomas, ka arī nakts laikā asinsspiediens ir paaugstināts, var tikt nozīmēta 24 stundu asinsspiediena mērīšana.

Pacientam tiek uzlikta maza,  pārnēsājama ierīci ar manšeti, kas ik pēc noteikta laika spontāni izmērīs asinsspiedienu (arī naktī). Ar šo ierīci pacients dodas mājās, veic ikdienas pienākumus, bet nākamajā dienā atnesot ierīci atpakaļ, tiks veikta elektroniska datu analīze. 

Asinsspiediena monitorēšana ir svarīga, lai noteiktu labāko laiku medikamentu lietošanai (svarīgi pie neregulāri paaugstināta asinsspiediena).

DER ZINĀT, KAS IR

Paaugstināta asinsspiediena simptomi:  

  • galvassāpes,

  • reibonis,

  • nervozitāte,

  • sirdsklauves,

  • sāpes sirds apvidū.

Ja paaugstinātu asinsspiedienu virs 140/90 mm Hg neārstē, var attīstīties:

  • bojājumi sirds un koronārās artērijas, kas palielina risku saslimt ar sirds slimībām – sirds mazspēju, miokarda infarktu, aortas atslāņošanos un aterosklerozi,

  • infarkts,

  • nieru bojājumi,

  • redzes zudums,

  • erektīlā disfunkcija,

  • atmiņas zudums,

  • šķidrums plaušās,

  • stenokardija.

Ieteikumi pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu:

  • ne­lie­tot uz­tu­rā vai­rāk par 4-6 g sāls die­nā,

  • ēst vai­rāk dār­ze­ņu, ziv­ju, jū­ras pro­duk­tu, ma­zi­nāt dzīv­nie­ku iz­cel­smes tauk­vie­lu pa­tē­ri­ņu,

  • at­teik­ties no smē­ķē­ša­nas,

  • ie­vē­rot mē­re­nī­bu al­ko­ho­la lie­to­ša­nā (pie­ļau­ja­mā de­va - 20-25 g ab­so­lū­tā al­ko­ho­la sie­vie­tēm un 30-35 g vī­rie­šiem),

  • ieviest ikdienas fiziskās aktivitātes (vin­grot, ātr­i so­ļot, stai­gāt, pel­dēt u. c.)

  • sa­ma­zi­nāt ner­vu sa­sprin­dzi­nā­ju­mu, ap­gūt stre­sa ma­zi­nā­ša­nas pa­ņē­mie­nus.