Rinomanometrijae-pieraksts

Ausu, kakla un deguna slimības ir apvienotas vienā specialitātē, jo šīs minētās struktūras pieder pie augšējiem elpceļiem, slimību gadījumā tiek vairāk vai mazāk ietekmētas kopīgi.

Otorinolaringoloģijai izdala apakšspecialitātes, gan konkrētu orgānu vai tā funkciju diagnostikai slimības laikā, gan ārstēšanai. Viena no tām ir rinoloģija, kas nodarbojas ar deguna elpošanas traucējumiem.

Apgrūtinātu elpošanu caur degunu un tās iemeslus visprecīzāk izvērtē ar rinomanometrijas palīdzību.

Rinomanometrija ir izmeklējums deguna elpošanas funkcijas izvērtēšanai.

Šobrīd izmanto divu veidu rinomanometrus — akustisko rinomanometru un četru fāžu rinomanometru. Akustiskā rinomanometrija mēra deguna dobuma tilpumu, bet četru fāžu rinomanometrija mēra gaisa plūsmas ātrumu ieelpas un izelpas laikā. Rinomanometrija iespējama vizītes laikā pie otorinolaringologa. Tā ir ātra, nesāpīga procedūra, kurai pacients nav īpaši jāsagatavo. Noderīga un informatīva ir rinomanometrijas rezultātu salīdzināšana pirms un pēc ārstēšanas.

Vispirms rinomanometriju veic katrai nāsij atsevišķi. Tad uz deguna gļotādas uzklāj lokālu dekongestantu (deguna pilienus vai aerosolu), lai anemizētu, pēc desmit minūtēm procedūru atkārto. Ja pēc anemizācijas elpošana caur degunu uzlabojas, tad pacientam ir funkcionāli deguna elpošanas traucējumi jeb kāds no rinīta veidiem. Ja uzlabošanās pēc anemizācijas nav, jādomā par mehānisku iemeslu elpošanas traucējumiem caur degunu.

Izmeklējuma laikā notiek gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā. Pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.