Kolonoskopijae-pieraksts

Apakšējās gremošanas sistēmas endoskopija 

Apakšējā gremošanas sistēmas endoskopija ir gremošanas sistēmas daļu – taisnās zarnas, sigmveida zarnas, lejupejošās zarnas, šķērszarnas, augšupejošās zarnas, aklās zarnas kupola, ileocekālā vārsta un tievās zarnas distālās daļas – diagnostika un / vai terapija ar endoskopu. 

Apakšējo gremošanas sistēmas endoskopiju sauc arī par kolonoskopiju

vai rektokolonoileoskopiju, fibrokolonoskopiju (FKS). Kolonoskopiju veic endoskopijas speciālists, izmantojot modernu videoendoskopijas aparatūru kuņģa - zarnu trakta diagnostikai un ārstēšanai

Kolonoskopijas indikācijas 

Indikācijas plānotām kolonoskopijām ir resnās zarnas audzēju (resnās zarnas vēža un adenomu), kā arī citu slimību diagnostika, ja ir:  

  • pozitīva reakcija uz slēptām asinīm fēcēs,
  • aizdomīgi resnās zarnas citas attēldiagnostikas dati,
  • resnās zarnas vēža simptomātika (arī negatīvas rentgenatrades gadījumā),  
  • kolorektālā vēža riska grupas pacienti,
  • kolonoskopija ir vienīgā endoskopiskā izmeklēšana, kas ir skrīninga metode kolorektālu adenomu un vēžu diagnostikā,
  • polipozes, t. i., kad resnajā zarnā ir simtiem polipu,  
  • pēc ureterosigmoidostomijas, kad vēždraude pieaug pēc 10 gadiem,  
  • pēc operācijām ginekoloģisku audzēju un pārciestās staru terapijas dēļ,  
  • iekaisīgas zarnu slimības (čūlainais kolīts un Krona slimība).

Kolonoskopija ir “zelta standarts” kolorektālā vēža diagnostikā, t. i., tas ir jutīgākais un specifiskākais izmeklējums adenomatozu polipu un vēža diagnostikā resnajā zarnā.

Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas sākotnēji veidojas resnajā vai taisnajā zarnā. Statistikas dati liecina, ka biežāk ar zarnu vēzi slimo sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Endoskopiskiem izmeklējumiem un ārstēšanai Rīgas 1.slimnīcā Endoskopijas nodaļā iekārtotas 3 modernas izmeklējumu zāles, 2 speciāli aprīkotas telpas instrumentu dezinfekcijai, atmodinātava pacientiem pēc narkozes.

Kolonoskopija ir nepieciešama, ja

  • pēdējo 4-5 nedēļu laikā vēdera izeja ir  izteikti neregulāra, caurejas mijas ar aizcietējumiem, vai arī ja vēdera izeja ir kļuvusi apgrūtināta un sāpīga,
  • izkārnījumi ir ar asiņu vai gļotu piejaukumu,
  • ir neizskaidrojams ķermeņa masas zudums un nespēks.

Kolonoskopiju veic ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu endoskopijas speciālists. Procedūra notiek vispārējā anestēzijā, tajā piedalās anesteziologs un medicīnas māsa. Izmeklējums ilgst 20-30 minūtes.

Izmeklēšanas rezultāts ir atkarīgs ne tikai no augsti kvalificēta personāla un mūsdienīga tehniskā nodrošinājuma, bet arī no pacienta līdzdalības, ko nodrošina laba pacienta informētība un sagatavotība izmeklējumam. Savlaicīga pacienta informēšana un sagatavošana sekmē endoskopiskās izmeklēšanas kvalitāti un nodrošina medicīnas personāla un pacienta sadarbību.

Pirms procedūras

  •  2-5 dienas uzturā jāsamazina produkti, kas satur daudz šķiedrvielas – rupja maluma maize, produkti ar sēklām, augļi, dārzeņi, saknes, rieksti,
  •  vairāk jālieto šķidri ēdieni, tumes. Pēdējā ēdienreize ir 24 stundas pirms izmeklējuma,
  • regulāri lietojamos medikamentus drīkst lietot līdz izmeklējuma dienai, izņemot dzelzs preparātus, kuru lietošana jāpārtrauc 5 dienas ātrāk.

Lai sagatavotos kolonoskopijai, jālieto ārsta izrakstītie vēdera izeju veicinošie līdzekļi atbilstoši to lietošanas shēmai. Kā sagatavoties kolonoskopijai, lasīt šeit:

Procedūras norise

Kolonoskops ir speciāla lokana zonde, kurai galā ir videokamera un gaismas avots. Kolonoskopam ir vadības pults, ar kuru var veikt dažādas manipulācijas, piemēram, paņemt audu gabaliņu biopsijai. Lai kolonoskopiju veiktu kvalitatīvi, un lai pacients justos komfortabli, pacientam vēnā tiek ievadīti medikamenti vispārējai narkozei. 

Ja izmeklējuma laikā tiek atklātas audu izmaiņas vai arī ir aizdomas par tādām, var tikt paņemta biopsija mikroskopiskai izmeklēšanai. Dažos gadījumos atrastās sīkās audu izmaiņas (polipi) var tikt likvidētas ar speciālas metāla cilpas un elektriskās strāvas pielietošanu.

Pēc procedūras

  • pēc pamošanās no narkozes var būt diskomforts vai gāzes vēderā, kas parasti ātri izzūd,
  • medicīniskais personāls pacientu novēro apmēram 30 minūtes pēc procedūras,
  •  parastajā ēšanas režīmā var atgriezties uzreiz pēc kolonoskopijas,
  • ārsta slēdzienu pacients saņem uzreiz pēc izmeklējuma,
  • 12 stundas pēc narkozes nedrīkst vadīt transporta līdzekli, tāpēc vēlams, ja ir kāds pavadonis, kas palīdz nokļūt mājās.

Iespējamās komplikācijas

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un ārstu pieredzi, sarežģījumi procedūras laikā ir reti. Iespējama:

  • asiņošana,
  • zarnas sienas plīsums,
  • neparedzēta alerģiska reakcija uz medikamentiem.

STĀSTI PAR ĀRSTIEM

1976. gadā tika izdots rīkojums par endoskopijas kabinetu atvēršanu medicīnas iestādēs Latvijā. Tad arī endoskopijas kabinets tika atvērts Rīgas1.slimnīcā, kopš tā laika šeit strādā ārsts endoskopists Armīns Krauze: “Ātrās palīdzības slimnīcā tiem laikiem tā bija īsta revolūcija. Līdz tam ķirurgi uzreiz grieza vaļā vēderu un meklēja, kas par vainu. Tā tas mūsu slimnīcā sākās. Tagad varam tikai pabrīnīties, ka tolaik mēs par revolūciju uzskatījām to, kas mūsdienās ir endoskopista ikdiena... Docenta ķirurga Anatolija Ņikitina vadībā apguvu laparoskopiskās vēdera dobuma izmeklēšanas metodi, bet profesors Vilis Purmalis jau 1979. gadā mani ievirzīja endoskopiskajā žults ceļu diagnostikā un  terapijā. Ļoti atbalstoši un pretimnākoši, sekmējot manu pilnveidošanos, bija Rīgas 1.slimnīcas galvenā ārste Zoja Orlova”...

IESAKA DR. ARMĪNS KRAUZE:

“...es pacientiem labāk iesaku paciesties tās trīs četras minūtes un gastroskopijā no narkozes atteikties. Cita lieta ir kolonoskopija: tur instruments tiek ievadīts zarnā, tā teikt, pret spalvu, tāpēc sajūtas ir krietni nepatīkamākas, brīžiem arī sāpīgākas, tāpēc bez anestēzijas neiztikt. Ja vajadzīgas abas apskates, darām tā: vispirms kolonoskopija ar anestēziju un pēc tam, kamēr pacientam galva vēl miglaina, arī gastroskopija. Tomēr jāatceras, ka tās ir visai stipras zāles un uz katru iedarbojas atšķirīgi. Ne jau velti noteikumi, kas pacientam pēc tam jāievēro, ir tik stingri. To endoskopijas kabinetā visiem noskaitām kā pantiņu: samērīgi pašsajūtai divpadsmit vai divdesmit četras stundas pie stūres nesēsties, ābelē nekāpt un svarīgus dokumentus neparakstīt! Mēs Rīgas Pirmajā — kādreiz ātrās medicīniskās palīdzības — slimnīcā esam ļoti uzmanīgi ar anestēziju. Ja pacients pieprasa, tad jā, bet citādi cenšamies iztikt bez tās”.