Audiometrija – otorinolaringoloģijas apakšspecialitāte, kas pēta dzirdes funkciju. Audiometrija ir dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, kas tiek veikta, lai noteiktu dzirdamības slieksni. To vari veikt pieredzējušu ārstu-otalaringologu uzraudzībā Rīgas 1. slimnīcā!

Audiometrija Rīgas 1. slimnīcā

Veicot audiogrammu, ārsts-otalaringologs Rīgas 1. slimnīcā nosaka dzirdes slieksni dažādās frekvencēs. Audiogrammu parasti veic konsultācijas pie otolaringologa laikā, tā ir ātra un nesāpīga metode. Tā grafiski parāda, kā pacients reaģē uz kalibrētu skaņu sēriju, ko rada audiometrs.

Veicot audiometriju, tiek izmantotas divu veidu austiņas:

  • vienas tiek uzliktas uz ausīm – tās parāda mūsu ikdienas parasto dzirdi, jo skaņa pārvietojas caur auss eju, bungplēvīti, dzirdes kauliņiem, līdz sasniedz iekšējo ausi un iesvārsta tur esošo perilimfu un endolimfu;
  • otra veida austiņas tiek uzliktas uz galvaskausa kaula aiz auss – tā skaņa caur kaulu uzreiz nonāk iekšējā ausī un izraisa perilimfas un endolimfas svārstības. Ja dzirdamība caur austiņām, kas ir uz kaula, ir izteikti labāka nekā caur parastajām, jādomā, ka dzirdes pasliktināšanās iemesls ir ārējā ausī vai vidusausī.

Audiogrammā caur abu veidu austiņām cilvēkam tiek atskaņotas skaņas noteiktā frekvencē un skaļumā. Cilvēks spiež signālpogu, kad skaņu sāk dzirdēt – tā tiek noteikts skaņas slieksnis jeb klusākā skaņa, kādu var sadzirdēt.

Ko var atklāt audiometrija?

Audiometrija parāda, vai cilvēkam ir dzirdes traucējumi. Ja tādi ir, audiometrija nosaka:

  • kurā ausī ir dzirdes traucējumi;
  • kuru skaņu uztvere ir traucēta;
  • kāds ir iemesls – iekšējās auss bojājums (sensoneirāla vājdzirdība) vai ārējās auss/vidusauss bojājums (konduktīva vājdzirdība). 

Pēc dzirdes traucējumu diagnostikas tiek ieteikta ārstēšana vai arī dzirdes palīglīdzekļu (dzirdes aparātu) lietošana.

Izmeklējuma galvenais mērķis ir noteikt dzirdes sliekšņus pie atšķirīgām frekvencēm. Dzirdes slieksnis attiecas uz frekvences zemāko decibelu līmeni, kas nepieciešams, lai pacients reaģētu, t.i., zemāko skaņu, ko spēj dzirdēt. Pārbaudāmo frekvenču diapazons ir aptver cilvēka runas frekvences un tas ir robežās no 250 Hz (zema frekvence) līdz 8000 Hz (augsta frekvence). 

Kāds var būt dzirdes zudums?

Dzirdes zudumu var iedalīt trīs kategorijās.

1. Sensoneirāls

Tas nozīmē, ka dzirdes zuduma cēlonis ir iekšējās auss bojājums (auss gliemezis vai nervu šķiedras). Parasti tas attiecas uz dzirdes zudumu, kas saistīts ar vecumu un tiek klasificēts kā pastāvīgs un neatgriezenisks dzirdes zudums. Lai kompensētu dzirdes traucējumus, bieži vien ir nepieciešami dzirdes aparāti.

2. Konduktīvs

Dzirdes zaudējums attiecas uz dzirdes zudumu, ko izraisa vidusauss vai ārējās auss saslimšana (piemēram, bungādiņas plīsums vai vidusauss infekcija). Konduktīvais dzirdes zudums visbiežāk ir īslaicīgs.

3. Jaukta tipa dzirdes zudums

Tas var būt gan ar konduktīvo, gan ar sensoneirālo elementu kombināciju – piemēram, pacientam ar vecumu saistītiem dzirdes traucējumiem konstatēts bungādiņas plīsums.

Audiogramma ir labs līdzeklis, ar kura palīdzību iespējams saprast pacienta dzirdes grūtības. Dzirdes zudums, it sevišķi vecāka gada gājuma pacientiem, var pakāpeniski pieaugt. Laika gaitā, izmantojot audiometriju, var sekot līdzi izmaiņām, lai ārsts otolaringologs varētu ieteikt labākos iespējamos dzirdes kompensēšanas mehānismus. 

Pārbaudi savu dzirdi un diagnosticē precīzus problēmu cēloņus – veic audiometriju Rīgas 1. slimnīcā!