Traumatologs ortopēds - konsultācija Rīgas 1. slimnīcāe-pieraksts

Traumatologa ortopēda kompetencē ir pieaugušu cilvēku balsta un kustību orgānu iedzimtu un iegūtu deformāciju, slimību, ievainojumu un funkciju traucējumu diagnostika un ārstēšana. 

Rīgas 1.slimnīcas traumatologi ortopēdi veic kaulu un locītavu slimību diagnostiku un plānveida ārstēšanu:

konsultē:

  • gadījumos, ja pacientam ir sāpes, nepatīkamas sajūtas locītavās, muskuļos, mugurkaulā, 
  • pēc dažādām traumām, 
  • akūtu un hronisku slimību gadījumos, 
  • vecuma radītās balsta un kustību sistēmas izmaiņas.

piedāvā trombocītu bagātinātas plazmas terapiju,

veic ķirurģiskas manipulācijas un operācijas.
 

Traumatoloģijā ortopēdijā liela nozīme ir precīzai attēlu diagnostikai, Rīgas 1.slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas klīnika nodrošina digitālo rentgenogrāfiju, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju un 3T magnētiskās rezonanses iekārtas augstas izšķirstpējas izmeklējumus.

Ārsts traumatologs ortopēds veido ārstēšanas plānu individuāli katram pacientam, nosaka konservatīvu vai  ķirurģisku ārstēšanu. 

Nereti pacientam nepieciešama kompleksa pieeja ārstēšanai, tāpēc traumatologi ortopēdi cieši sadarbojas ar citu specialitāšu ārstiem: neirologiem, vertebrologiem, algologiem, reimatologiem, fizioterapeitiem, u.c. 

Kad nevajag atlikt vizīti pie traumatologa ortopēda:

  • pēc lūzumiem, izmežģījumiem, sasitumiem un sastiepumiem, cīpslu un muskuļu  traumām,
  • ja jūtama nestabilitāte ceļa locītavā,
  • ja ir sāpes pēdās un locītavās,
  • balsta un kustību sistēmas hronisku slimību gadījumos,
  • kaulu deformācijas gadījumos.

Traumatologs ortopēds sniegs palīdzību gadījumos, ja nepieciešama:

  • brūces (āda, zemāda) apdare,
  • šuvju izņemšana no brūces vai fistulas,
  • imobilizācija ar ģipsi vai ģipša pārsēja noņemšana,
  • incīzija  (virspusēju audu atvēršana)  ar/bez drenāžas (furunkuls, karbunkuls, abscess, flegmona, mastīti),
  • rokas vai kājas pirksta naga trepanācija vai rezekcija,
  • rokas vai kājas pirksta naga ablācija ar naga saknes iznīcināšanu,
  • medikamentoza nervu blokāde sāpju noņemšanai,
  • parazīta izņemšana no audiem,
  • stiepļu, stieņu, ārējās fiksācijas aparāta un citu fiksatoru noņemšana vai izņemšana.

Traumu veidi un to aprūpe

  • Sasitumi

Sasitumi ir viens no biežākajiem traumu veidiem ikdienā. To apmērs variē no neliela zemādas asinsizplūduma līdz plašām hematomām, kas iet cauri vairākiem audu slāņiem un reizēm jāārstē ķirurģiski.

Kā sasitumu, tā locītavu sastiepumu gadījumā jāievēro RICE princips:

Rest (miera režīms) — nenoslogot un atkārtoti netraumēt bojāto zonu.
Imobilisation (imobilizācija) — attiecas uz kustīgām zonām, locītavu rajoniem.
Cold (lokāls aukstums) — aukstuma kompreses ledus maisiņa vai speciālu aukstuma gela maisiņu veidā pa 20—30 minūtēm vairākas reizes dienā gan atsāpina, gan palīdz veidoties asins receklim, mazinot asinsizplūduma apmērus un tūsku.
Elevation (piepacelts stāvoklis) — attiecināms arī uz ekstremitāšu traumām — piepaceltā stāvoklī uzlabojas venozā attece un mazākā apmērā attīstās tūska pēc sasituma.

Ja ir izteikts sāpju sindroms un tūska, imobilizācija ar ģipša longeti nepieciešama vairākas dienas, lai bojātās struktūras sāktu dzīšanas procesu. 

  • Brūces

brūces apdares mērķis — iespējami ātrāk slēgt brūci, lai novērstu asiņošanu un varbūtēju infekcijas pievienošanos. 

  • Dzīvnieku kodumi

Galvenās komplikācijas pēc zīdītāju kodumiem parasti ir mīksto audu trauma, infekcijas pievienošanās un psiholoģisks stress. Klīniskajā praksē dzīvnieku radītām brūcēm, kas ir dziļākas par epidermas līmeni, vienmēr izraksta antibakteriālu līdzekli infekcijas profilaksei.

  • Cīpslu iekaisums

Cīpslu iekaisumi rokā un pirkstos var rasties no pārslodzes, kas saistīta ar ilgstošām atkārtotām kustībām vai ilgstošu sasprindzinājumu bez kustībām. Parasti cīpslu iekaisums izpaužas kā sāpes, diskomforts, var būt tūska vai ierobežotas kustības.
Cīpslu iekaisums var radīt sāpes, kas izstaro gan uz augšu, gan uz leju no iekaisušās vietas. Viena pirksta cīpslas iekaisums var radīt sūdzības visā rokā.
Ārstēšanu var veikt – konservatīvi (vingrinājumi, miers, medikamenti u.c.), medikamentozi (injekcijas u.c.), kā arī ķirurģiski. Vislabāk, ja cīpslu iekaisumus sāk ārstēt agrīni, jo tad sagaidāmi labāki un ātrāki rezultāti.

Cīpslu iekaisumi visbiežāk rodas no pārāk lielas vai nepareizas slodzes, taču var būt pirmais vēstnesis kādai nopietnākai rokas vai visa organisma saslimšanai.

Sinovīts

Sinovīts jeb ūdens celī vai hemartroze – asinis ceļa locītavā ir viens no simptomiem, kas liecina, ka bojāta iekšējā (locītavas jeb intraartikulārā) struktūra. Šķidruma pārlieka veidošanās ir atbildes reakcija locītavas kairinājumam, kas var būt:

  • mehānisks, piemēram, bojāts menisks, kas palielina berzi starp locītavas virsmām, kuru ķermenis cenšas kompensēt, ražojot papildu šķidrumu,
  • bioķīmisks, kad ceļa locītavā iekļūst vīrusi, toksīni vai baktērijas.
  • deģeneratīvu izmaiņu rezultātā, kad rodas tā sauktais primārais osteoartrīts – locītavas skrimslis nodilst un kaulu virsmas berzējas viena gar otru,
  • no pārslodzes, tad šķidrums krājas nevis pašā locītavā, bet tā sauktajā prepatelārajā bursā jeb gļotsomiņā, kas atrodas ceļa priekšpusē, un iekaisumu medicīniski sauc par prepatelāro bursītu,
  • vispārējas jeb sistēmiskas slimības gadījumā, kad celī ir pastāvīgi palielināts šķidruma daudzums, kas saistīts ar iekaisumu. Kā piemēram, reimatoīda artrīta gadījumā, paša cilvēka šūnas ēd skrimsli, kas pamazām sabrūk. Diezgan izplatīts ir arī podagriskais artrīts, kad slimības paasinājuma brīžos celis stipri iekaist – pietūkst un sāp,
  • locītavu cistas – dobumi, kas pildīti ar sinoviālo šķidrumu. Tā sauktās Beikera cistas var veidoties, ilgstoši balstoties uz saliektiem ceļiem. Tās atklājas tikai tad, kad kļūst pārāk lielas un sāk sevī uzkrāt daudz šķidruma,
  • tā sauktās locītavu peles – kaulu un skrimšļu veidojumi, kas atrāvušies no bojātās locītavas virsmas un brīvi pārvietojas pa locītavu, ar laiku palielinoties, rada nestabilitātes sajūtu. Tās var izņemt, veicot artroskopisku operāciju.

Kā likvidēt šķidrumu?

Ja liekais šķidrums izraisa stipras sāpes un kustību traucējumus, ārsts to izvilks ar šprici, kurai mazliet resnāka adata nekā parasti. Pēc tam uzreiz būs jūtams atvieglojums, jo mazināsies locītavas iestiepums. Jo celis vairāk pietūcis, jo procedūra būs mazāk sāpīga.

Locītavu punktē arī diagnostiskos nolūkos. Nereti traumatologs ortopēds jau pēc šķidruma krāsas, viskozitātes un citām īpašībām var izdarīt secinājumus par iespējamiem tā sauktajiem intraartikulārajiem jeb locītavas iekšējiem lūzumiem, kas notiek arī krusteniskās saites bojājuma gadījumā.

 

Jaundzimušo, bērnu un pusaudžu traumatisko bojājumu vai ortopēdisko deformāciju diagnostika, ārstēšana, neatliekamā palīdzība, profilakse un rehabilitācija ir bērnu ķirurga kompetencē.

Bērnu ķirurgs

Specializējies jaundzimušo, bērnu un pusaudžu orgānu iedzimtu anomāliju un ķirurģisko slimību, kā arī traumatisko bojājumu diagnostikā, ārstēšanā, neatliekamā palīdzība, profilaksā un rehabilitācijā.

Konsultē bērnus ar jebkurām ķirurģiskām patoloģijām no 0 līdz 18 gadu vecumam:

  • ar trūcēm,
  • hidrocēlēm,
  • varikocēlēm,
  • fimozi,
  • labdabīgiem ādas un zemādas veidojumiem,
  • veic bērnu traumatisko bojājumu vai ortopēdisku deformāciju ārstēšanu.

Bērnu ķiruga pieredze rāda, ka bērnu traumatisms galvenokārt saistāms ar vecāku nezināšanu vai bezatbildību. 

Aicinām vecākus izglītot bērnus ar savu piemēru, jo tieši vecāki ir tie, no kuriem bērni visvairāk mācās un kam vēlas līdzināties!

Lai izvairītos no traumām, bērnu ķirurgs iesaka līdzās zināšanu papildināšanai rast iespēju nodrošināt bērniem sportiskas aktivitātes, kas ļautu bērna ķermenim adaptēties situācijās, saskaroties ar traumām, kā piemēram, kritieniem.

Saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pacienta iemaksu http://www.1slimnica.lv/lv/pacientu-ieveribai/pacienta-iemaksas apmēru nosaka 2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".