Neiroķirurgs - konsultācija Rīgas 1. slimnīcāe-pieraksts

Neiroķirurģija ir ārstniecības joma, kas nodarbojas ar diagnožu noteikšanu un slimību ārstēšanu galvas un muguras smadzeņu, mugurkaulāja un perifēro nervu bojājumu gadījumos.

Atkarībā no slimības vai savainojuma rakstura, neiroķirurgs piedāvā konservatīvu vai ķirurģisku ārstēšanu.

Rīgas 1.slimnīcas augsti kvalificēti neiroķirurgi veic:

 

  • muguras un galvas smadzeņu saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu,
  • galvas traumu diagnostiku un ārstēšanu,
  • karpālā un kubitālā kanāla sindromu diagnostiku un ārstēšanu, 
  • ekstrakraniālu jaunveidojumu noņemšanu,
  • karpālā un kubitālā kanāla blokādes, paravertebrālās, parasakrālās blokādes, trīszaru nerva blokādes,
  •  manuālo terapiju,
  •  brūču apstrādi.

Biežākais neiroķirurga apmeklējuma iemesls ir muguras sāpes.

Pēkšņu muguras sāpju iemesls parsti ir muguras dziļo muskuļu šķiedru sastiepums vai plīsums, kas rodas fiziskas pārpūles vai traumas rezultātā. Sāpes ir lokālas, bez izstarojuma, tās ārstē ar medikamentiem. 

Sāpes no fasešu jeb starpskriemeļu locītavām sastāda apmēram 40% no visām muguras sāpēm. Tiešais sāpju cēlonis parasti ir sāpīga fasešu locītavu deģenerācija (spondiloze, spondilartroze) jeb starpskriemeļu locītavu nolietošanās. Fasešu locītavu sāpes visbiežāk ir ilgstošas, tās nereti izstaro uz cirksni, gūžu, kāju, taču sāpes neizstaro zemāk par ceļa locītavu. Attēldiagnostikas izmeklējumos neizdodas konstatēt citas būtiskas novirzes, izņemot, spondilozi, kas ir normāla atradne ikvienam cilvēkam sākot ar pusmūžu. Ārstē, pielietojot invazīvo atsāpināšanu jeb blokādes – neiroķirurgs veic injekcijas rentgena kontrolē, kuru laikā lokāli ievada ilgas darbības pretiekaisuma zāles un vietējas darbības pretsāpju zāles. 

Sakroileālās locītavas, kas atrodas starp krustu kaulu un iegurni, sāpes. Sāpīgas deģeneratīvas izmaiņas sakroileālā locītavā (sakroileīts) ir ļoti biežs muguras lejasdaļas sāpju cēlonis, taču tas reti tiek diagnosticēts. Sāpes var izstarot uz  gūžu vai celi, kāju līdz papēdim. Līdzīgi kā pie fasešu locītavu sāpēm, retos gadījumos sāpju izcelsmē ir nozīme arī reimatoloģiskai saslimšanai. Neiroķirurgs ārstēšanā pielieto blokādes un fizioterapiju. 

Biežākā no galvas traumām ir galvas sasitums. 

Galvas sasitums ir sastopams biežāk nekā galvas smadzeņu satricinājums, un tos vienu no otra atšķir pēc vienkāršiem, ikvienam saprotamiem kritērijiem. Galvenie simptomi, kas liecina, ka cilvēks ir guvis galvas smadzeņu satricinājumu, ir īslaicīgs samaņas zudums, amnēzija par notikušo vai apjukums pēc galvas traumas gūšanas. Savukārt, ja nevienu no minētajām pazīmēm nekonstatē, tad trauma vērtējama kā galvas sasitums.

Smadzeņu satricinājums ir saistīts ar pārejošiem neiroloģiskiem traucējumiem, kas parādās pēc traumas. Tas var gadīties jebkurā vecumā, un parasti ir saistīts ar pārejošu samaņas zudumu un īslaicīgu amnēziju un atmiņas zudumu. Pacientiem var parādīties miega traucējumi, uzbudinātība un grūtības koncentrēties. Viņi var sūdzēties arī par galvassāpēm. Šie simptomi var ilgt līdz pat 12 nedēļām pēc galvas traumas.

SVARĪGI - pirmās 6 stundas pēc galvas traumas, lai neveicinātu vemšanu, nav vēlams ēst un dzert, kā arī  gadījumam, ja attīstās problēma, kuru nepieciešams risināt ķirurģiski.
SVARĪGI - nomierinošus preparātus un miega līdzekļus pirmajā diennaktī lietot nedrīkst, jo tie var maskēt simptomus, kas liecina par paaugstinātu spiedienu galvaskausa iekšienē.

Asins izplūdumus parasti diagnosticē, veicot datortomogrāfijas (DT) izmeklējumu. Lai novērtētu iespējamo citu patoloģiju klātbūtni  (AVM, aneirismas, audzēji. uc), daudzos gadījumos veic galvas asinsvadu izmeklēšanu (angiogrāfiju). Galvas traumas brīdī var tikt skartas arī citas galvas un kakla struktūras, piemēram, var būt galvaskausa, muguras kakla daļas skriemeļu lūzums, muguras smadzeņu kakla daļas saspiedums, acu traumas vai kakla lielo asinsvadu bojājums. Nereti šie saasiņojumi ir jāevakuē, veicot neiroķirurģisku operāciju.

Roku tirpšana

Roku tirpšanai un sāpēm ir daudz dažādu iemeslu. Izplatītākais tirpšanas iemesls ir kompresijas neiropātija jeb nerva saspiedums. Ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātiju veidu. Divas biežākās saslimšanas šajā slimību grupā ir karpālā un kubitālā kanāla sindroms. Kompresijas neiropātija izsaka slimības būtību – ir nospiests nervs. Tas parasti tiek nospiests ķermeņa šaurākajās vietās, ko dēvē par kanāliem. Karpālajā kanālā – plaukstas pamatnē un kubitālajā kanālā – šaurā kanālā elkoņa apvidū. Karpālā kanāla sindroms ir izplatīts daudz biežāk nekā kubitālā kanāla sindroms.

Vieglas kompresijas neiropātijas gadījumā, ja simptomi ir tikko sākušies, neiroķirurgs parasti rekomendē slimo roku vairāk saudzēt un nenoslogot. Roku vingrināšana šai slimībai nelīdz, jo tā rodas no kustību pārmērībām, no pārāk lielas slodzes. Papildu kustības rada vēl lielāku slodzi. Ārsta ziņā ir dažādas metodes un līdzekļi, kas var palīdzēt, kā piemēram, blokādes, medikamenti, ortozes – tomēr tas tikai atvieglos esošo pacienta stāvokli, bet ilgtermiņā slimību var novērst tikai operācija.