Ģimenes medicīna - ģimenes ārsta konsultācija e-pieraksts

 

IEVĒRĪBAI! Darba gaitas beigušas ģimenes ārstes Valda Binde un Biruta Kalniņa. Dr.Bindes praksi pārņēmusi ģimenes ārste Ilze Kidala, viņas privātprakse atrodas Bruņinieku ielā 8, 410 kabinetā (ieeja veselības centrā "Možums1" no Baznīcas ielas). Prakses tālruņa nr. 24424955. Dr. Kalniņas praksi pārņēmusi ģimenes ārste Beate Krūmiņa, viņas privātprakse atrodas Brīvības ielā 154 (ieeja caur aptieku). Prakses tālruņa nr. 25454147.

 

Primārā veselības aprūpe  (PVA) ir pirmais saskarsmes posms starp indivīdu (ģimeni) un veselības aprūpes sistēmu, racionālas veselības aprūpes sistēmas pamats, kuras uzdevums ir atrisināt galvenās iedzīvotāju veselības problēmas, lietojot vienkāršākās un izmaksu ziņā efektīvākās medicīnas tehnoloģijas.

Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas centrālā persona ir ģimenes ārsts.

Iedzīvotāju veselības problēmu lielāko daļu var atrisināt veselības aprūpes primārajā līmenī. Mērķis palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību, ir sasniedzams tikai tad, ja visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta vienlīdzīgi pieejama, efektīva veselības aprūpes sistēma. Primārā jeb ambulatorā veselības aprūpe ir galvenā veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kas samazina slogu stacionāriem un uzlabo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. 

Ģimenes ārsts ar savu komandu nodrošina PVA savā praksē reģistrētiem pacientiem. Katram iedzīvotājam ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu, kā arī mainīt ārstu, veicot pārreģistrāciju.

Ģimenes ārsts veic primārās veselības aprūpes uzdevumus:

  • veselības veicināšanu,

  • slimību profilaksi,

  • slimību ārstēšanu,

  • rehabilitāciju.

Rīgas 1.slimnīca piedāvā ģimenes ārsta pakalpojumus

Rīgas 1.slimnīcā reģistrētas 20 ģimenes ārstu prakses 22.korpusā, poliklīnikās Bruņinieku un Šarlotes, nodrošinot:

  • ģimenes ārsta un medmāsas konsultācijas.
  • Profilaktisko apskati:

- bērnu profilaktiskās apskates,

- pieaugušā profilaktisko veselības pārbaudi,

- cukura diabēta skrīningu,

- sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu ar SCORE metodi,

- zarnu vēža skrīningu,

- prostatas vēža skrīningu.

  • Informē par dzemdes kakla vēža skrīningu.
  • Informē par krūts vēža skrīningu
  • Nodrošina pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
  • Vakcināciju, tai skaitā vakcināciju pret Covid–19.

Ģimenes ārsta mājas vizītes tikai pie:

  • bērniem līdz 18 gadiem,
  • I grupas invalīdiem,
  • personām, kas vecākas par 80 gadiem,
  • personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe,
  • mājas apstākļos mirušas personas, lai apliecinātu nāves faktu,
  • mājas vizītes pie pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija,
  • personām, kas saņem veselības aprūpi mājās,
  • personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu,
  • personām, ar kurām ģimenes ārsts vienojies par mājas vizīti saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie personas un persona nav tikusi stacionēta,
  • personām ar psihiskiem traucējumiem.

Citām iedzīvotāju grupām mājas vizītes tiek nodrošinātas atbilstoši maksas pakalpojumu cenrādim.

Ģimenes ārsts par pacientam veiktu veselības stāvokļa novērtēšanu, aizpilda medicīnisko dokumentāciju un ambulatorā pacienta talonu, kurā norāda attiecīgās aprūpes epizodes kodu, veikto manipulāciju. Pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu ģimenes ārsts veic jebkurā pacienta apmeklējumā, savukārt, veicot profilaktisko apskati, ambulatorā pacienta talonā tiek uzrādīta kāda no manipulācijām.

Ģimenes ārsts pacientu var nosūtīt pie cita speciālista, uz sekundāro vai terciāro aprūpes līmeni. Sociālās aprūpes nepieciešamības gadījumā tiek informēts sociālās aprūpes dienests. Efektīvs komandas darbs un komunikācija starp dažādiem veselības aprūpes specialitātēm un speciālistiem ir ļoti būtiska drošai ārstniecībai. Sazināšanās ar citiem medicīnas un sociālās palīdzības dienestiem, lai sadarbībā ar pacienta tuviniekiem vai aprūpētājiem veidotu aprūpes plānu, kurā iekļauj visas iesaistīto pušu darbības, piemēram, ja pacienti atrodas uzskaitē pie kāda speciālista citā ārstniecības iestādē.

Augsta riska pacienti ir tādi pacienti, kuriem ārstēšanas un aprūpes laikā ir augsts risks dzīvībai bīstama stāvokļa attīstībai. Ģimenes ārsts veic augsta riska pacientu un hronisko pacientu uzraudzību un aprūpi:

  • cukura diabēta pacientu uzraudzību,

  • pacientu ar arteriālo hipertensiju un pacientu ar koronāro sirds slimību aprūpi,

  • pacientu ar bronhiālo astmu veselības aprūpe.

Ģimenes ārsts iesaista iedzīvotājus valsts organizētajos skrīninga pasākumos, veic pacientu regulāras profilaktiskās apskates savlaicīgai slimību diagnostikai un slimību profilaksei, lai mazinātu mirstību no onkoloģiskām un sirds un asinsvadu slimībām, kā arī risinātu individuālas pacienta problēmas. 

PROFILAKTISKĀS PĀRBAUDES PIE ĢIMENES ĀRSTA

Iedzīvotājiem, kuri gada laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, ir iespēja veikt bezmaksas profilaktisko apskati. Apskates laikā ģimenes ārsts iztaujā pacientu, izvērtē vispārējo veselības stāvokli un veic asinsspiediena un pulsa noteikšanu, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, limfmezglu apskati u.c. pārbaudes.
Pēc apskates veikšanas ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, ārstu speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk pacientam vajadzētu pievērst uzmanību.
Lai veiktu profilaktisko apskati, pacientam ir iepriekš jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku. Par profilaktisko apskati nav jāveic pacienta līdzmaksājums.

Sirds un asinsvadu slimību noteikšana ar SCORE metodi ģimenes ārsta praksē

Papildus ikgadējajai profilaktiskajai apskatei (ja pacients kalendārā gada laikā nav vērsies pie ģimenes ārsta) pie ģimenes ārsta pacientam 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā vienu reizi tiks novērtēts arī sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE metodei, pirms tam veicot sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīnu, triglicerīdu noteikšanu, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī elektrokardiogrammas izvērtēšanu.

VĒŽA PROFILAKTISKĀS PĀRBAUDES

Prostatas profilaktiskā pārbaude
Valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude prostatas vēža noteikšanai paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados divām iedzīvotāju grupām – visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Profilaktiskās pārbaudes veikšanai ģimenes ārsts izsniegs nosūtījumu asins parauga nodošanai un laboratorijā tiks noteikts prostatas specifiskais antigēns (PSA).

Zarnu profilaktiskā pārbaude

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Profilaktiskā pārbaude ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs.
Profilaktiskās pārbaudes veikšanai ir jāvēršas ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos.

Krūšu un dzemdes kakla profilaktiskās pārbaudes

Valsts apmaksātu dzemdes kakla un krūšu profilaktisko pārbaužu veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem. Uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem (reizi trijos gados), savukārt krūts vēža pārbaudei (ar mamogrāfijas metodi) sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem (reizi divos gados). Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi.

Cukura diabēta profilaktiskā pārbaude

Iedzīvotājiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados pēc 45 gadiem, ja nav cukura diabēta riska faktoru, ir jāpārbauda cukura līmenis venozo asiņu plazmā tukšā dūšā (40, 45, 48, 51, 54, 57, 60, 63, 66, 69 un 72 gados).
Gadījumā, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.

Svarīga ir ģimenes ārsta loma pacienta iesaistīšanā viņa veselības stāvokļa uzlabošanai. Lai palīdzētu izvairīties no veselības komplikācijām nākotnē, ir ļoti svarīgi izglītot gan pacientus, gan ģimenes locekļus, lai viņi atpazīt neatliekamu situāciju pazīmes vai veselības stāvokļa pasliktināšanos. Zinoši pacienti var uzņemties atbildību par savu labsajūtu un veselības stāvokli.

Ģimenes ārstu darba laiks ŠEIT: