Gastroenteroloģijae-pieraksts

Gastroenteroloģija ir medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas slimības, to ārstēšanu un profilaksi.

Pieauguša cilvēka gremošanas trakts no mutes līdz ānusam ir 6 – 8 metrus garš un saistīts ar kuņģi, aknām, aizkuņģa dziedzeri, asinsvadiem, nervu sistēmu un zarnām. Dažādas gremošanas trakta daļas norobežo sfinkteri un klāj gļotādas, kuru būtiskākās funkcijas ir barības vielu uzsūkšana un atkritumu izvadīšana.

Gastreroenterologs sniedz konsultācijas, diagnosticē un ārstē dažādas gremošanas orgānu (barības vada, kuņģa, zarnu trakta, aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera) slimības. Konsultācija pie gastroenterologa nepieciešama, ja pastāvīgi ir slikta elpa, nepatīkama garša mutē, balta mēle, kamols kaklā, pastiprināta zobu bojāšanās, dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula, slikta dūša, atraugas, pazemināta vai pastiprināta ēstgriba, mainīga vēdera izeja ar nepatīkamu smaku, burbuļošana vēderā, pastiprināta gāzu veidošanās, aizcietējumi, miltu izstrādājumu nepanesība, kas rada caureju, ādas izsitumus, locītavu sāpes.

Rīgas 1.slimnīca piedāvā gastroenterologa konsultācijas:

  • barības vada atviļņa slimības,

  • čūlas slimības (barības vada, kuņģa, divpadsmit pirkstu zarnas);

  • gastrīta,

  • polipu,

  • vēdera izejas problēmu (hroniski aizcietējumi, caureja, u.c.),

  • ļaundabīgu audzēju,

  • zarnu disbakteriozes,

  • Helicobacter pylori infekcijas, u.c. diagnostikai un ārstēšanai. 

Gremošanas orgānu sistēmas diagnostikai tiek izmantoti endoskopiskie izmeklējumi. Endoskopiskās izmeklēšanas metodes tiek pilnveidotas attīstoties medicīnas tehnoloģijām, tās kļūst informatīvākas, sniedzot iespēju efektīvāk izmeklēt pacientus, noteikt precīzākas diagnozes un sekmīgāk ārstēt saslimušos. Speciālisti stādā ar pēdējās paaudzes videoendoskopijas komplektu OLYMPUS EVIS EXERA III CV-190 kā augšējā, tā apakšējā kuņģa zarnu trakta diagnostikai un arī terapijai (īpaši polipektomijai). Iegūtā informācija, ieskaitot attēlus, tiek gan izprintēta, gan arhivēta atbilstoši japāņu ieviestajai progresīvajai uzskaites sistēmai Endobase.

Endoskopijas nodaļā strādā pieredzējuši ārsti gastroenterologi, endoskopisti un māsas, katru dienu aprūpē aptuveni 40 pacientus., veicot:

  • ezofagogastroduodenoskopiju jeb gastroskopiju,

  • kolonoskopiju,

  • irigoskopiju,

  • polipu noņemšanu,

  • mazinvazīvu žults ceļu (vadu) kontrastēšanu un žultsakmeņu izņemšanu,

  • kapsulas endoskopiju tievo zarnu slimību diagnostikā,

  • balona ievietošanu kuņģī pacientiem ar liekā svara problēmām.

Nodaļā iekārtotas 3 izmeklējumu zāles, 2 speciāli aprīkotas telpas instrumentu dezinfekcijai, sanmezgli, atmodinātava pacientiem pēc narkozes, kā arī ārstu kabineti, atpūtas telpas darbiniekiem. 

Endoskopiskie izmeklējumi mūsdienās iespējami pacientiem daudz komfortablākā veidā nekā iepriekš – tos var veikt arī vispārējā narkozē, tad manipulācijā piedalās ārsts anesteziologs vai anestēzijas māsa.

Endoskopiskās izmeklēšanas metodes 

Endoskopijas veids atkarīgs no izmeklējamās gremošanas trakta daļas:

• ezofagogastroduodenoskopija jeb gastroskopija ir barības vada, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas gļotādas apskate,

• kolonoskopija ir resnās zarnas apskate,

• videokapsulas endoskopija ir tievās zarnu gļotādas apskate.

Gastroskopija jeb augšējā endoskopija ir augšējās gremošanas trakta vai tā daļas izmeklēšanas metode, 

kas nozīmē barības vada un kuņģa apskati. Tā ir visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu diagnostikai un ārstēšanai. Vienlaicīgi gastroskopijas veikšanas laikā var tikt veiktas arī ārstnieciskās manipulācijas vai pat operācijas: 

  • polipu noņemšana, 

  • barības vada paplašināšana, 

  • svešķermeņu evakuācija. 

Iespējama pat endoskopiska žults ceļu (vadu) ārstēšana, ja tajos ir žultsakmeņi.

Kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija

ir vienīgā, visprecīzākā un informatīvākā izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var izmeklēt resno zarnu no iekšpuses un savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības. Kolonoskopijas laikā nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi var veikt polipu un audzēju izņemšanu.

Videokapsulas endoskopija (VKE)

Kapsulas lielums apm. 11 × 26 mm, svars apm. 4 g. Pa kuņģa-zarnu traktu pārvietojas ar zarnu peristaltikas palīdzību, šajā laikā fotografējot zarnu gļotādu. Vidējais darba laiks 8-10 stundas. Izdalās dabiskā ceļā 8-72 h laikā, bet 2% gadījumu kapsulu evakuē ķirurģiskā ceļā.

Intragastrālās balona sistēmas jeb kuņģa balona ievietošana

Gastroskopijas laikā caur barības vadu kuņģī tiek ievietots silikona balons, kurš no ārpuses tiek piepildīts ar sterilu fizioloģisko šķīdumu. Balons daļēji aizpilda kuņģi, radot sāta sajūtu un novēršot pārēšanos. Balonu kuņģī ieliek uz 6 – 12 mēnešiem.

Kuņģa balona ievietošanu iesaka cilvēkiem ar mazāku aptaukošanās pakāpi. Ar šo metodi gada laikā iespējams zaudēt līdz pat 40 kg ķermeņa svara. Pēc kuņģa balona izņemšanas jāievēro ārsta rekomendācijas un jāuztur optimāls ķermeņa svars ar regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu.

DER ZINĀT, KAS IR:

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS)

Gastroezofageālā atviļņa slimība ir hroniska saslimšana. Slimība attīstās, ja normālās antirefluksa barjeras nespēj aizsargāt barības vada gļotādu no bieža un palielināta apjoma gastroezofageāla refluksa (GER) - kuņģa satura patvaļīga retrogrāda kustība no kuņģa barības vadā.

GER pats par sevi nav saslimšana, bet gan normāls fizioloģisks process. Tas notiek daudzreiz dienā, īpaši pēc lielākas maltītes, bez simptomu vai barības vada gļotādas bojājumu attīstības.

Gastroezofageālā atviļņa slimības simptomi:

  • grēmas un atraugas, 

  • dedzināšana (dažreiz tiek interpretēta kā sāpes krūtīs)- kad pacientiem ar GEAS skābes reflukss nokļūst atpakaļ barības vadā, tiek stimulētas nervu šķiedras barības vadā. Dedzināšanas sajūta parasti parādās pēc ēdienreizēm, epizodes lielākoties ir periodiskas,

  • Regurgitācija - rodas, ja refluksa šķidrums nokļūst mutes dobumā,

  • slikta dūša- pacientiem ar neizskaidrojamu sliktu dūšu un/vai vemšanu GEAS ir pirmā saslimšana, kas jāpārbauda. 

Arī hronisks klepus, astma, hronisks laringīts un citi elpceļu simptomi var būt saistīti ar GEAS. Tāpat tādi netipiski simptomi kā dispepsija, epigastriskas sāpes, slikta dūša, vēdera pūšanās var liecināt par GEAS.

Lielākajai daļai GEAS pacientu nav endoskopiski redzamu gļotādas bojājumu barības vadā (neerozīva atviļņa slimība), turpretī citiem atrod erozīvu ezofagītu, peptiskas striktūras, Bareta barības vadu. Pacientiem var attīstīties tādas ārpus barības vada izpausmes kā plaušu vai LOR orgānu sim­ptomi. 

Novecošanās palielina erozīva ezofagīta sastopamību, GEAS komplikāciju prevalence pieaug līdz ar pacienta vecumu. 

Aptuveni 80% pacientu ir neprogresīva GEAS forma, kas kontrolējama ar medikamentiem. Būtiski ir identificēt tos 20% pacientu, kam ir progresējoša slimības forma, jo viņiem var attīstīties smagas komplikācijas, piemēram, striktūras vai Bareta barības vads.

Ķirurģiska terapija - laparoskopiska antirefluksa procedūra

Ķirurģiska iejaukšanās ir ārstēšanas iespēja pacientiem ar ilgtermiņa GEAS. Laparoskopiska antirefluksa procedūra (LARS), kas atjauno/nostiprina fizioloģiskās antirefluksa barjeras, ir ķirurģiskas terapijas iespēja. Tā ir droša un efektīva metode simptomu mazināšanai, ezofagīta sadziedēšanai, skābes un žults refluksa mazināšanai. Pacientiem ar aptaukošanos, ja nolemts iejaukties ķirurģiski, jāapsver arī bariatriskā ķirurģija. 

Dzīvesveida izmaiņas pacientam ar gastroezofageālā atviļņa slimību:

  • pārtraukt smēķēšanu,

  • pārtraukt pārmērīgu alkohola lietošanu,

  • pacelt gultas galvgali,

  • samazināt tauku saturu uzturā,

  • samazināt lieko svaru,

  • samazināt porcijas apjomu,

  • atturēties no ēšanas pirms gulētiešanas,

  • atturēties no šādiem pārtikas produktiem: šokolādes, piparmētras, kafijas (ar un bez kofeīna), tējas, kolas dzērieniem, tomātu produktiem, citrusaugļiem un sulām.

Helicobacter pylori infekcija

Latvijā kopējā pieaugušo iedzīvotāju inficētība ar H. pylori ir ļoti augsta – 79%.

H. pylori ir I grupas kuņģa vēža kancerogēns, nopietnākais kuņģa vēža riska faktors. H. pylori kolonizē kuņģa gļotādu un izraisa iekaisuma reakcijas.

Līdz kuņģa vēzim kuņģa gļotādā notiek pārmaiņas, kuru rezultātā attīstās gastrīts, atrofijas, intestināla metaplāzija (IM) un displāzija.

Iekaisīgās zarnu slimības

Iekaisīgās zarnu slimības ir autoimūnas slimības, kas skar ne tikai gremošanas orgānus, bet arī locītavas, saistaudus un ādu. Visbiežāk izplatītās slimības ir čūlains kolīts un Krona slimība. Abas slimības ir hroniskas, kas nereti norit ar biežiem, neprognozējamiem recidīviem. Slimību gaita var būt progresējoša, ar resno un tievo zarnu eroziju un čūlu veidošanos, kas var ilgstoši asiņot. Krona slimībai raksturīga zarnu sašaurinājumu (striktūru) un fistulu veidošanās.

Pašlaik ir zināms, ka saslimšanu ar iekaisīgajām zarnu slimībām tikai 15–20% apmērā ietekmē ģenētiski faktori. Pārējie zināmie 80% no veicinošiem faktoriem ir saistīti ar apkārtējo vidi: smēķēšana, infekcijas, higiēnas neievērošana. Tiek uzskatīts, ka slimība rodas, izjūkot cilvēka  iekšējās un ārējās vides balansam, kas rezultātā kombinējas vēl ar citiem slimību ietekmējošiem faktoriem, piemēram, stresa situācijām, zarnu mikrobiotu, diētu. Biežāk iekaisīgās zarnu slimības tiek diagnosticētas vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihoemocionāls atbalsts ir svarīgs, lai papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību.

Saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pacienta iemaksu http://www.1slimnica.lv/lv/pacientu-ieveribai/pacienta-iemaksas apmēru nosaka 2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

Tālruņi informācijai un pierakstam 67366323, 67222892