INFORMĀCIJA PACIENTAM PAR VELOERGOMETRIJAS (slodzes tests) PROCEDŪRUe-pieraksts

 
1. Vispārējā informācija
Testu veic ar ārsta nosūtījumu un tikai pēc medicīniskām indikācijām. 
 
2. Procedūras apraksts un mērķis: 
Veloergometrija (slodzes tests) ir izmeklēšanas metode gan  koronārās sirds slimības diagnostikai un tās ārstēšanas rezultātu novērtēšanai. VEM testu iesaka pacientiem, kas sūdzas par sāpēm sirds apvidū, lai precīzāk noteiktu sāpes izraisošos faktorus.
Tā ir  klasiska sirds un asinsvadu sistēmas veselības pārbaudes metode pieaugošas slodzes apstākļos. Tas ir slodzes tests uz speciāla medicīniska veloergometra (jeb velotrenažiera), kas atgādina velosipēdam līdzīgu trenažieri, kurš aprīkots ar speciālu aparatūru.  Ar šīs aparatūras palīdzību pacientam slodzes laikā reģistrē sirds kardiogrammu, mēra arteriālo asinsspiedienu.
Veloergometrijas slodzes testu veic dažāda vecuma, svara un dzimuma cilvēkiem, ievērojot ka: 
-  pacienta svars nevar būt lielāks par 120-130  kilogramiem, jo veloergometrs  neiztur lielāku svaru, 
-  nevar būt bērns, kurš ar kājām nevar sasniegt ierīces pedāļus.
Slodzes testu var veikt pēc pacienta klīniskās situācijas un miera EKG izvērtēšanas. 
 
3. Pirms procedūras: 
- Jums nepieciešams apspriest ar savu ārstējošu ārstu medikamentus, kuri ir būtu jāatceļ pirms izmeklēšanas;
-  svarīgi, lai Jūs varētu informēt ārstu, kas veiks slodzes testu, kādas grupas medikamentus Jūs lietojiet;
-  ieteicams ņemt līdzi elektrokardiogrammas vai ehokardiogrāfijas izmeklējumu rezultātus, lai varētu precīzāk noteikt izmeklējuma rezultātus.
-  uz procedūru jāuzvelk ērts apģērbs un īpaši piemērotiem jābūt apaviem, lai veiksmīgi veiktu testu;
-  ja Jūs esat saaukstējies (paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas, slikta pašsajūta), tad labāk izmeklējumu pārcelt uz citu dienu.
-  DIVAS stundas pirms procedūras nedrīkst ēst, dzert kafiju un tēju, smēķēt. 
 
4. Procedūras norise:
Pirms procedūras uzsākšanas Ārsts, kas veic slodzes testu, izvērtēs testa iespējamību: 
-  ievāks īsu anamnēzi, lai konstatētu iespējamās kontrindikācijas testam; 
-  novērtēs miera stāvokļa elektrokardiogrammu, ja iespējams, salīdzinas to ar iepriekš pierakstītajām elektrokardiogrammām (ja Jums ir līdzi EKG, nevis apraksts);
Testu veiks ar vienmērīgu slodzes palielināšanu, ārsts izmeklējuma laikā sekos izmaiņām EKG,  proti, vai ir sirds ritma traucējumi, vai ir sirds asinsvadu sašaurināšanās slodzes laikā, kas var novest pie sirds muskuļa išēmijas, kā arī pārmaiņām EKG pēc slodzes. 
Medicīnas personāls (sertificēts ārsts un medmāsa) slodzes laikā jautās un aicinās pastāstīt par Jūsu izjūtām – nogurumu, sāpēm krūtīs vai aiz krūšu kaula, elpas trūkumu vai galvas reiboņiem.
Izmeklējums turpinās, līdz tiek sasniegts maksimāli pieļaujamais pulsa  biežums, un/vai maksimāli pieļaujamā  arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās un/vai tiek reģistrētas  izmaiņas sirds muskulatūras trofikā. Ja pacientam parādās sūdzības, tādas kā sāpes aiz krūškaula,  izteikts elpas trūkums u. tml., izmeklēšana tiek pārtraukta.
Medicīniskais personāls nepieciešamības gadījuma sniegs Jums palīdzību.
 
5. Iespējamās komplikācijas:
Slodzes laikā ir iespējamās
-  sāpes krūtīs, 
-  asinsspiediena paaugstināšanās vai pazemināšanās, 
- sirds ritma traucējumi,
-  izmaiņas EKG,
- elpas trūkums,
- galvas reiboņi,
-  ģībšana;
- iespējamas nopietnās aritmijas vai pat pēkšņa nāve (0,03 % gadījumu- miokarda infarkts , 0,09% - nāve)
Komplikāciju risku var mazināt personāla pieredze , pareiza sagatavošanās testam.