INFORMĀCIJA PACIENTAM PAR KORONAROGRĀFIJAS PROCEDŪRUe-pieraksts

Koronarogrāfija ir sirds asinsvadu izmeklēšana ar kontrastvielu, kuru veic savlaicīgai sirds slimības diagnosticēšanai un ārstēšanai.

1. Pirms procedūras:

- iepriekšējās dienas vakarā vai procedūras dienas rītā nepieciešams noskūt apmatojumu cirkšņa vai plaukstas locītavas rajonā.
- procedūras dienas rītā, kā parasti, ar nelielu šķidruma daudzumu nepieciešams iedzert Jūsu jau iepriekš lietotos medikamentus. Par medikamentu atcelšanu pirms koronarogrāfijas, ja ārstējiet cukura diabētu vai lietojat antikoagulantus (orfarīns, pradaksa, xarelto, eliquis) u.tml. konsultējieties ar ārstu, kas nozīmējis koronarogrāfiju.
- sešas stundas pirms procedūras nedrīkst ēst un dzert.

2. Procedūras norise:

Izmeklējuma veikšanai vispārējā anestēzija nav nepieciešama. Visu izmeklējuma laiku Jūs būsiet pie samaņas, varēsiet sarunāties ar medicīnas personālu. Ja esat ļoti uztraucies vai slikti panesat medicīniskas manipulācijas iepriekš par to brīdiniet ārstu, kas var nozīmēt nomierinošus medikamentus.

Vietējā anestēzijā ārsts veiks cirkšņa vai spieķa kaula artērijas punkciju. Punkcija var būt subjektīvi nedaudz jūtīga, bet, ņemot vērā anestēziju, tā asas sāpes neizraisa. Punkcijas vietā artērijā tiek ievadīts katetrs, caur kuru rentgena staru kontrolē speciālas zondes tiek aizvadītas līdz sirds artērijām. Artērijās tiks ievadīta kontrastviela un veiks rentgenuzņēmumus dažādās projekcijās. Izmeklējuma laikā notiks izmeklējuma galda un apkārt esošās aparatūras kustības.

3. Izmeklējums:

- noris aptuveni 15-30 minūtes,
- viegli panesams visu vecuma pacientiem,
- neizraisa stipras sāpes, tikai retos gadījumos var būt īslaicīgs diskomforts vai siltuma sajūta sirds vai kakla rajonā.

Ja izmeklējums tiks veikts caur spieķa kaula artēriju, pēc procedūras rokas plaukstas locītavas rajonā Jums tiks aplikta spiedoša aproce, kura pakāpeniski (4-6 stundu laikā pēc procedūras) tiks noņemta.

Ja izmeklējums veikts caur cirkšņa artēriju, pēc procedūras ārsts dūriena vietā ievadīs materiālu punkcijas vietas slēgšanai, lai apturētu asiņošanu vai arī aptuveni 10-15 minūtes piespiedīs dūriena vietu, lai nodrošinātu asins sarecēšanu un dūriena brūces slēgšanos.

4. Pēc procedūras:

Procedūra veikta caur cirkšņa artēriju - atļauts ēst un dzert,
- 3-6 (retāk 8) stundas nepieciešams ievērot gultas režīmu, nedrīkst sēdēt, celties, stipri grozīties un iet uz tualeti           (nepieciešams izmantot “pīli”)
- atļauts salocīt otru kāju,
- 5-7 dienas izvairīties no lielām fiziskām slodzēm.
Procedūra veikta caur spieķa kaula artēriju - atļauts ēst un dzert,
- gultas režīms jāievēro tikai īpašos gadījumos,
- atļauts sēdēt, celties, iet uz  tualeti, tomēr rekomendējam pirmās stundas atpūsties,
- procedūras dienā nedrīkst nodarbināt roku, kurā veikts dūriens, un rekomendējam to saudzēt vēl aptuveni 2 dienas – necilāt smagumus, neveikt smagus darbus, nemērcēt roku ūdenī.
 

5. Iespējamās komplikācijas:

- zilums jeb hematoma dūriena vietā, kas izzūd bez sekām pāris nedēļu laikā (gadījumos, ja izmeklējums veikts caur cirķšņa artēriju),
- sirds ritma traucējumi (0–1%),
- kontrastvielas nepanesamība - slikta dūša, ādas nieze, izsitumi (0-1%),
- miokarda infarkta risks (0–1%),
- asiņošana dūriena vietā (gadījumos, ja izmeklējums veikts caur spieķa kaula artēriju) (reti)
- asinsvada slēgšanās, radot sāpīgumu apakšdelmā (gadījumos, ja izmeklējums veikts caur spieķa kaula artēriju) (ļoti reti),
- asinsvada slēgums vai dūriena vieta neslēdzas un ir neieciešama ķirurģiska iejaukšanās (gadījumos, ja izmeklējums veikts caur cirkšņa artēriju) (0-0,5%),
- nāves risks (0-0,1%).

Lai mazinātu un novērstu iespējamās komplikācijas, procedūras laikā un pēc procedūras Jums tiks nodrošināta medicīnas personāla uzraudzība.

Neskatoties uz minētajām iespējamām komplikācijām, iegūtā informācija atsver procedūras risku un ļaus izvēlēties tieši Jums piemērotāko ārstēšanu.