Trauksme, kā arī bailes, ir normāla reakcija ikdienas dzīvē uz kādu bīstamu vai saspringtu situāciju. Tomēr tās nav adekvātas situācijās, kad trauksme izpaužas ar lielu intensitāti un regularitāti, jo liecina par psihiskiem traucējumiem vai fizisku saslimšanu.

Trauksmi iedala:

  • paroksizmāla trauksme (agorafobija, sociālās fobijas, izolētās fobijas, panika);
  • hroniska trauksme (ģeneralizēta trauksme, trauksme ar depresiju);
  • trauksme, kā adaptācijas traucējumu, obsesīvi kompulsīvu traucējumu, posttraumatiskā stresa sindroma, somatoformu traucējumu izpausme;
  • trauksme, kā citu psihisku saslimšanu izpausme (psihotiski traucējumi);
  • sekundāra trauksme, kā somatisku saslimšanu viena no izpausmēm (hipertireoīdisms, hiperparatireoīdisms, feohromocitoma, aritmijas, supraventrikulāri sirdsdarbības traucējumi u.c.);
  • psihoaktīvu vielu izraisīta trauksme (amfetamīns, kokaīns, kofeīns, atcelšanas sindroms pēc kanabinoīdu, alkohola, barbiturātu lietošanas).

Turpretim panikas lēkmes bieži vien mēdz būt īslaicīgi, spontāni un intensīvi traucējumi, kas laika gaitā var pāraugt par neprognozējamām, atkārtotām un smagām trauksmes lēkmēm bez provocējoša iemesla un strauji attīstīties no vairākām minūtēm līdz pat pusstundai. Panikas lēkmes izcelsmes pamatā var būt ne tikai spontāni iespaidi, to var saistīt arī ar konkrētu dzīves situāciju ietekmi uz psihoemocionālo stabilitāti. Biežāk sastopamie panikas lēkmju simptomi ir :

•     sirdsklauves;

•     sāpes krūtīs;

•     smakšanas sajūta;

•     smaguma sajūta kuņģī;

•     reibonis;

•     nerealitātes sajūta vai bailes no personiskas katastrofas (kontroles zudums, sajukšana prātā, sirdslēkme vai pēkšņa nāve).

Panikas lēkmes laikā apkārtējo pieredze un nomierināšana nepalīdz, tāpēc ir būtiski saņemt psihiatra vai psihoterapeita konsultācijas, lai risinātu situācijas, kuru iespaidā parādās panikas lēkmju uzliesmojumi un trauksme.