Miega apnoja vairumā gadījumu saistās ar skaļu krākšanu. Uz to var norādīt arī vairākkārtējas apzinātas vai neapzinātas pamošanās epizodes, tā saucamā miega fragmentācija – nakts urinēšana, nakts svīšana, dienas miegainība, rīta galvassāpes, arteriālā hipertensija, svara pieaugums, atmiņas pasliktināšanās.
Bērniem to novēro pie palielinātām mandelēm vai adenoīdiem. Vecāka gadagājuma cilvēkiem miega apnoju visbiežāk izraisa aptaukošanās, īpaši tad, ja liekais svars ir pieaudzis strauji. Alkohola lietošana, īpaši pirms gulētiešanas, smēķēšana un atsevišķu medikamentu lietošana ietekmē sindroma attīstību.
Miega apnojas laikā cilvēkam nosprostojas elpceļi, kā rezultātā uz laiku apstājas elpošana. Asinīs strauji samazinās skābekļa līmenis, kas var būt par iemeslu sirdslēkmei, sirds ritma traucējumiem vai insultam.
Lai diagnosticētu miega apnoju tiek veikta polisomnogrāfija vai miega poligrāfija.