Iemesls tirpšanas sajūtai visbiežāk ir tā sauktā kompresijas neiropātija jeb nerva saspiedums.

Ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātiju veidu, taču visbiežāk problēma meklējama plaukstas pamata jeb karpālajā kanālā – telpā starp plaukstas kauliem un saiti, kurā atrodas pirkstu saliecējcīpslas un vidusnervs. Ja tā nav elastīga, pieaugot spiedienam, nervs tiek saspiests. Ja nervs stipri un ilgstoši ir nospiests jebkurā līmenī (plaukstas, elkoņa, pleca), var rasties ādas jutības un kustību traucējumi, jo daļa nerva šķiedru iet bojā. Slimībai progresējot, sāpes un tirpšana mēdz izplatīties pa visu roku. Šāda problēma parasti ir cilvēkiem, kuriem ir vienveidīgs darbs ar pārāk lielu slodzi, kas, pārslogojot plaukstu, veicina nerva saspiedumu. Piemēram, cilvēkiem, kuri strādā gateros, pie konveijera, pie datora. Tirpšanas sajūta un sāpes pārsvarā vērojamas naktī, kad to dēļ cilvēks nevar gulēt.

Ilgstoši strādājot ar datoru, var rasties elkoņa nerva saspiedums, visbiežāk kreisajā rokā. Tad raksturīga piektā pirksta tirpšana, nereti ir arī salšanas sajūta, diskomforts apakšdelma iekšējā virsmā. Parasti sākumā sāpju nav, tādēļ pacienti pie ārsta ierodas novēloti.

Jāpiebilst, ka roku tirpšana var būt viens no simptomiem ne tikai karpālā kanāla, bet arī citu nopietnu saslimšanu gadījumos.

Ja tirpst abas rokas un/vai abas kājas, var runāt par polineiropātiju vai kādu citu patoloģiju. Polineiropātija nozīmē, ka slimības procesā iesaistīti daudzi nervi, un parasti tas skar perifēriju – plaukstas, pirkstus, pēdas, kājas. Var tirpt tikai pirksti, bet var arī tirpt visa plauksta un roka līdz elkonim. Tas pats ar kājām – var tirpt tikai pēda vai arī līdz puslielam. Ja tirpst visa roka un kāja, tad jādiferencē – vai tā ir perifēra polineiropātija vai nervu vai nervu saknīšu pinumu bojājums. Polineiropātija var izpausties dažādi – ar sāpēm, ar dedzināšanas sajūtu, ar nemierīgo kāju sindromu, kad cilvēks naktī nevar aizmigt, jo gultā visu laiku grozās, meklē labāko vietu kājām.

Ja sākotnēji roku un kāju tirpšana ir pārejoša un īslaicīga, bet ar laiku kļūst arvien biežāka, kamēr vairs nepāriet, visticamāk, cēlonis jāmeklē centrālajā nervu sistēmā (galvas smadzenēs). Minētās sajūtas var būt simptoms, piemēram, galvas smadzeņu audzējam, pārejošiem smadzeņu asinsrites traucējumiem, kas var būt priekšvēstnesis insultam. Kad insults jau noticis, pievienojas arī paralīze un citi simptomi. Tāpēc ārstam ir svarīgi zināt, vai pacientam tirpšana ir pastāvīga vai viļņveida, saistīta ar statisku vai dinamisku slodzi, noteiktu diennakts laiku un tamlīdzīgi.

Arī gados jauniem cilvēkiem tirpšanas sajūta var būt smagu saslimšanu, piemēram, multiplās sklerozes, izpausme. Tirpšana var norādīt arī uz audzēju, galvas smadzeņu asinsvadu aneirismu (paplašinājumu). Tā var plīst ne tikai 80 gadu vecumā, bet jau jaunībā. Atkarībā no tā, kurā smadzeņu daļā asinsvads paplašinās, tas spiež uz apkārtējiem smadzeņu audiem, tāpēc cilvēkam var būt pulsējoša sajūta, galvas sāpes un citi mainīgi simptomi.

Gados vecākam cilvēkam tirpšana, visticamāk, ir pārejošu asinsrites traucējumu pazīme. Ja tādi ir, noteikti jāizmeklē galvas smadzeņu asinsvadi.

Lai noteiktu tirpšanas iemeslu, nepieciešama neirologa konsultācija, kas nozīmēs turpmāko izmeklēšanu un ārstēšanu. Smagākos gadījumos, kad konservatīva terapija nedod vēlamo rezultātu, nepieciešama neiroķirurga konsultācija, blokādes vai ķirurģiska ārstēšana.