Trīs mīti par zobu veselībuе-запись

  1. mīts: Kamēr zobi nesāp, pie zobārsta nav jāiet

Kariess sākuma stadijā var būt kā sekls bojājums zoba cietajos audos, kas neskar zoba jutīgo daļu. Šajā laikā to viegli salabot, un pacients necieš sāpes arī nelietojot anestēziju. Ja zobs netiek ārstēts, kariess izplatās ne tikai plašumā, bet arī dziļāk zobā, līdz tiek skarta arī zoba jutīgā daļa: pulpa. Ar dziļu, ielaistu zoba bojājumu jūs nodarīsiet sev daudz lielāku pārestību:

  • zaudēsiet vairāk laika, jo zobu nevarēs salabot vienā seansā;
  • samaksāsiet vairāk par zobārsta pakalpojumiem, jo darbs būs komplicētāks;
  • cietīsiet zobu sāpes ēšanas laikā, kā arī naktīs;
  • bojājums var izplatīties arī uz blakus zobiem;
  • iespējams, ka dziļi bojāto zobu vairs nevarēs izārstēt un rezultātā nāksies to izraut.

REKOMENDĒJAM:

  • DIVAS REIZES GADĀ DOTIES VIZĪTĒ PIE ZOBĀRSTA, KAS SEKOS JŪSU ZOBU VESELĪBAS STĀVOKLIM UN NEPIECIEŠAMĪBAS GADĪJUMĀ SALABOS ZOBUS, KAMĒR VĒL NAV IZVEIDOJIES DZIĻŠ KARIESS;
  • IK DIENU LIETOT FLUORA TABLETES, JO FLUORS SAMAZINA KARIESA JAUNIZVEIDOŠANOS PAR 90%.
  •  

2. mīts: Piena zobus nav jālabo, jo tie tik un ta izkritīs

Šis ir ļoti izplatīts mīts, jo tādā veidā daudzas māmiņas iedomājušās pasargāt bērnu no mokām pie zobārsta. Īstenībā tiek panākts pretējs efekts: bērns ļoti baidās no nezināmā zobārsta, bet tā kā piena zobi nav bijuši salaboti, nereti īstie zobi jau pie izšķilšanās ir bojāti. Jebkurā gadījumā vizīte pie zobārsta agrīnā vecumā bērnam dod iespēju pierast pie medicīnas iestādes un saprast, ka tur nesāpēs. Ja bērnu atved ar jau bojātiem zobiem, ir daudz grūtāk viņam kaut ko izskaidrot, jo viņš paniski baidās no gaidāmajām sāpēm. Bērns jāmāca pie zobārsta savaldīties, lai ārstam būtu vieglāk strādāt. Mūsdienās ārstējot bērnu, ir pieejami anestēzijas līdzekļi. Ja bērns pie zobārsta uzvedas kā pieklājas, tad ārsts var zobu izārstēt bez sāpēm.

REKOMENDĒJAM:
PIRMĀ VIZĪTE PIE ZOBĀRSTA JĀVEIC AGRĀ VECUMĀ, LAI BĒRNS PIEROD, KA ZOBU APSKATE NAV SĀPĪGA PROCEDŪRA UN KA ZOBU PĀRBAUDĒM JĀBŪT REGULĀRĀM.

 

3. mīts: Higiēnists jau visus zobus salaboja

Cilvēki mūsdienās ļoti rūpējas par savu vizuālo tēlu, vairāk naudas gatavi tērēt par kosmētiskajām procedūrām, nekā ieguldīt pilnvērtīgā veselības uzlabošanā. Lai gan zobu higiēnista pakalpojumi uzlabo mutes dobuma stāvokli, vizīte pie higiēnista nekādā gadījumā neaizstāj zobārsta apmeklējumu. Ja esat bijis pie higiēnista, tas nenozīmē, ka jums vairs nav bojātu zobu. Higiēnists notīra zobu aplikumu, noņem zobakmeni, nepieciešamības gadījumā uzliek zobam silantus, bet nenodarbojas ar zobu bojājumu labošanu. Higiēnista profesiju var apgūt divos gados, kamēr par zobārstu kļūst tikai pēc piecu gadu apmācībām augstskolā.

NEPIEMIRSTIET, KA AR HIGIĒNISTA APMEKLĒJUMU NEPIETIEK, LAI BŪTU PILNĪBĀ PĀRLIECINĀTI, KA JŪSU ZOBI IR SALABOTI!