Ētikas kodeksse-pieraksts

Apstiprināts:

SIA „Rīgas 1.slimnīca”

2013.gada 20.maijā

Valdes sēdes protokols Nr.13

 

SIA „Rīgas 1.slimnīca” ĒTIKAS KODEKSS

 

 

Slimnīcas ētikas kodeksa pamatprincipi

Ētikas kodeksa mērķis ir veidot slimnīcas uzņēmējdarbības praksi, kas balstīta uz ētikas pamatprincipiem un palīdz darbiniekiem rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar dažādām ētikas dilemmām.

 

Kodeksā ietvertie ētikas principi un normas ir saistoši darbiniekiem viņu attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar valsts un nevalstiskām institūcijām un sadarbības partneriem.

 

Slimnīcas pamatvērtības ir: godīgums un taisnīgums, atbildība, atklātība, lojalitāte, profesionalitāte, cieņa, atvērtība, laipnība un entuziasms.

 

Pamatvērtības

 Godīgums un taisnīgums

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu tiek nodrošināta dokumentu caurskatāmība un

pieejamība. Tādējādi klientiem un sabiedrībai tiek atklāta visa slimnīcas informācija, kas nav konfidenciāla.

 

Uzņēmuma lietvedība ir objektīva, precīza un godīga.

 

Darbinieki izturas godprātīgi pret saviem pienākumiem, principiāli rīkojas ikvienā

negodīgas rīcības gadījumā. Neviens sadarbības partneris nav tik nozīmīgs, lai slimnīca pārkāptu savas pamatvērtības.

 

Slimnīca atbalsta un iedrošina augstu ētikas standartu ievērošanu un godīgu

konkurenci, jo laba reputācija ir sadarbības priekšnoteikums. Tādā veidā arī

slimnīca veicina savu standartu un ētikas normu stiprināšanu un izaugsmi. Šo

principu neievērošanas gadījumā slimnīca var atturēties no sadarbības uzsākšanas

vai arī apturēt jau uzsāktu sadarbību.

 

Darba samaksa ir atbilstoša katra darbinieka profesionālām zināšanām un

pieredzei. Darbinieki ar līdzīgu izglītību, pieredzi un darba iemaņām saņem

līdzvērtīgu atalgojumu.

 

Papildus samaksa par paveiktajiem darba pienākumiem ir iespējama, ja vien tā nav

ar nolūku ietekmēt šīs personas viedokli kādā konkrētā situācijā.

 

Dokumentu viltošana, uzrādot savus akadēmiskos un profesionālos dokumentus

vai citas negodīgas rīcības, ir aizliegta.

 

Darbinieku uzdotie jautājumi un problēmu situācijas tiek risināti godīgi un taisnīgi,

taču godīgi ne vienmēr nozīmē vienādi.

 

Par jebkādu juridisku saistību vai pārkāpumu ārpus darba laika, kas var ietekmēt tiešos darba pienākumus, nekavējoties ziņot vadībai.

 

Atbildība

Darbiniekam tiek nodrošināta alga, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteiktas darba stundas, sociālās garantijas un atbilstoši darba apstākļi, kas ir specifiski katrā slimnīcas struktūrvienībā.

 

Slimnīcas Valde atbalsta darbiniekus, nododot viņiem slimnīcas vērtības un sniedzot

padomu, aktīvi iesaistot problēmu risināšanā līdz darbinieks kļūst pietiekoši zinošs

un patstāvīgs.

 

Slimnīca strādā, kā vienota komanda, lai sasniegtu kopēji nospraustos mērķus.

 

Valde un struktūrvienību atbildīgie darbinieki uzticas saviem padotajiem un otrādi, jo slimnīcas darbības rezultāti arī ir atkarīgi no vēlmes uzticēties otram un ļaut vadīt procesu darbiniekam, kurš visvairāk tam atbilst.

 

Darbinieki apzinās sava amata prasības un nosacījumus, kā arī savas darbības

ieguldījumu, tādēļ izjūt personisku atbildību par veiktā darba kvalitāti slimnīcas

kopīgo mērķu sasniegšanā.

 

Darbinieks savus pienākumus veic profesionāli, ievērojot precizitāti, rūpību un

savlaicīgi, lai nodrošinātu slimnīcas darba efektivitāti un kvalitāti. Darbinieki veic

tādus pienākumus un pieņem tādus lēmumus, kas atbilst viņa kompetences līmenim.

 

 Darbinieki savu pienākumu izpildē un lēmumu pieņemšanā norobežojas no

personīgajām interesēm un ārējas ietekmes, personu, politisku, reliģisku vai

sociālu grupu interesēm.

 

 Katra darbinieka pienākums ir katru dienu šīs ētikas normas ievērot, strādāt

saskaņā ar tām un pilnveidot tās.

 

Jebkurš darbinieks no darba brīvajā laikā ir juridiski brīvs darboties dažādos

interešu klubos un asociācijās pēc paša gribas.

 

Lojalitāte

Darbinieki ir uzticīgi slimnīcas darbības mērķiem un pamatvērtībām. Darba

pienākumi tiek veikti, lai celtu savas profesijas godu un novērstu jebkādas darbības,

kuras var būt negodīgas un neētiskas.

 

 Pildot darba pienākumus un arī ārpus noteiktā darba laika, darbinieki, jo sevišķi

augstāka līmeņa vadība, rīkojas saskaņā ar slimnīcas vērtībām, lai tiktu saglabāta

un vairota slimnīcas reputācija.

 

 Lojalitāte nozīmē ne tikai uzticēto pienākumu un norādījumu izpildi, bet arī

radošu līdzdalību, profesionālu atbalstu un padomu attiecībās ar citiem kolēģiem.

Ierašanās darbā narkotiku, medikamentu un alkoholisko vielu ietekmē ir stingri

aizliegta. Kā arī šo vielu lietošana, tirdzniecība vai izplatīšana slimnīcas teritorijā ir

stingri aizliegta.

 

 Profesionalitāte

Slimnīca strādā saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, nacionālajiem

likumiem, noteikumiem un regulām, kas attiecas uz ārstniecības nozari, un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu.

 

Darbinieki rūpējas par nepārtrauktu profesionālās kvalifikācijas celšanu un

pieredzes gūšanu: ir uzņēmīgi, mērķtiecīgi, izrāda iniciatīvu, regulāri papildina savas

profesionālās zināšanas lasot nozares literatūru, apmeklējot seminārus un izglītojošus

kursus, kā arī seko līdzi procesiem atbilstošajā nozarē Latvijā un pasaulē, un sniedz

priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.

 

Slimnīca dod priekšroku atbalstīt un apmācīt darbiniekus, nevis nekavējoties sodīt par nepareizu rīcību. Darbinieki jautā padomu augstāka līmeņa vadītājam vai kolēģim ar attiecīgo kompetenci.

 

Darbinieki un vadītāji uztur abpusēji labas attiecības. Ir gatavi regulāri sniegt un saņemt konstruktīvu un atklātu novērtējumu.

 

Cieņa

Slimnīcā tiek ievērotas cilvēktiesības.

 

Neviens darbinieks nedrīkst ciest ne garīgi, ne fiziski, darot savu darbu.

 

Darbinieki drīkst brīvi paust savu personīgo viedokli gan darbavietā, ja tas neaizskar kolēģu cieņu, gan brīvajā laikā, ja negrauj slimnīcas reputāciju.

 

Neviens darbinieks netiek diskriminēts pēc rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa, ienākumu līmeņa un invaliditātes, ja tāda ir.

 

Aizskaroša uzvedība, tai skaitā iebaidīšana, uzmākšanās (ārpusreglamenta

attiecības), vardarbība, kā arī aizskarošu mutisku, drukātu un elektronisku materiālu izplatīšana ir stingri aizliegta.

 

 Bērnu darbs ir pilnīgi aizliegts.

 

 Darbinieki izturas ar cieņu pret cilvēku ar citādu pieredzi un atzīst atšķirīgumu kā

slimnīcas potenciālu.

 

Darbinieki respektē un vienlīdzīgi izturas pret jebkuru kolēģi neatkarīgi no viņa ieņemamā amata uzņēmumā.

 

Vadība nodrošina saglabāt cieņu pret katra individualitāti.

 

Izturas ar cieņu pret cita darbinieka dokumentiem, kas saistīti ar viņa tiešajiem

darba pienākumiem. To aplūkošana iespējama tikai saskaņojot ar pašu darbinieku vai

vadību.

 

Darbinieki aizsargā gan slimnīcas īpašumu, gan konfidenciālo informāciju un

neizmanto to privātu mērķu sasniegšanai.

 

 Darbinieks sniedz uzņēmumam nepieciešamo personīgo informāciju, kura tiek

saglabāta konfidenciāla un netiek publiskota. Tās publiskošana iespējama tikai

iepriekš saskaņojot ar darbinieku.

 

 Komunikācijas ētika

Lai izvairītos no viedokļu nesakritības publiskajā telpā, slimnīcā saskaņo kārtību,

kā un kad darbinieki publiski pauž uzņēmuma viedokli medijos, investoriem, finansu un citiem nozaru analītiķiem un konsultantiem.

 

Finansu un visai citai slimnīcas informācijai, kas tiek pausta medijiem, valsts

institūcijām, sabiedrībai vai citā publiskā telpā ir pilnīga, godīga, precīza un saprotama.

 

Darbinieki atturas publiski paust tādu viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar

slimnīcas darbības mērķiem. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā,

personiskais viedoklis stingri un nepārprotami ir nošķirams no slimnīcas oficiālā

viedokļa.

 

Ja ir noticis komunikācijas pārpratums slimnīcas iekšienē vai attiecībās ar partneriem,

tad slimnīcas nekavējoties to novērš, izskaidrojot patieso informāciju. Pieļaut kļūdas,

godīgi atzīt tās un pamatot patiesību, ir cilvēcīga ētiskas rīcības sastāvdaļa.

 

Nepatiesas informācijas minēšana un konkurentu nomelnošana ir stingri aizliegta.

 

Savstarpējās attiecības

Savstarpējās attiecības ietver sevī arī vērtības aprakstītas iepriekšējās sadaļā.

 

Darbinieki sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību, profesionālo pienākumu izpildē un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.

 

Nav pieļaujama kolēģu pazemošana, publiska kritika un ciniska attieksme. Uz kļūdām

darba procesā norāda personīgi. Vērtē kolēģa darbu, nevis viņa personību vai uzskatus.

 

Darbinieki izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas

sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, ņem vērā citu

uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.

 

Darbinieki šķir privāto dzīvi no darba attiecībām un neizmanto darba laiku, lai risinātu privātās dzīves problēmas, ja tādas radušās.

 

Interešu konflikts

Ja tiek pamanīta iespēja nonākt personīgā vai slimnīcas interešu konfliktā, izmantojot

sev uzticēto varu vai izmantojot slimnīcas kapitālu vai citus resursus, gūstot personīgu

labumu, nekavējoties ziņot vadītājam vai patstāvīgi pieņemt atbilstošus lēmumus, lai

izbeigtu šādu situāciju.

 

Rodoties interešu konfliktam, darbinieki informē vadītāju un pārtrauc savu līdzdalību

lēmumu pieņemšanā, atsakās no tādu darba pienākumu veikšanas, kas saistīti ar savām vai 3.personas (mantiskām vai nemantiskām) interesēm.

 

Darbinieki nav tiesīgi pieņemt jebkādus materiālus vai nemateriālus labumus u.c.

priekšrocības, ziedojumus un dāvanas, aizdevumus vai citus maksājumus no

organizācijas vai privātpersonas, kas var ietekmēt vai radīt šaubas par kāda pienākuma vai izpildes objektivitāti.

 

Darbinieki neiesaistās tādās privātās aktivitātēs, kā arī atturas no tādiem blakus darbiem un amatu savienošanas, kas traucē atbildīgi un profesionāli veikt amata

pienākumus, kā arī radīt aizdomas par potenciāliem, šķietamiem vai reāliem interešu

konfliktiem.

 

Darbinieks nodrošina, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju.

 

Darbinieks izvērtē ikvienu ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir slimnīcai kopumā un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam.

Darbinieks nepieļauj nevienlīdzīgu attieksmi, kādam no lobētājiem nodrošinot īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai nodrošinot citus labumus.

Darbinieks nepieņem no lobētāja vai privātpersonas, kuras intereses lobētājs pārstāv, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus, tai skaitā arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksu un jebkāda cita veida materiālos labumus, savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī privātpersonai, ar ko viņš ir saistīts.

Darbinieks neizmanto savu dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu.

Darbinieks nemaldina lobētāju, radot iespaidu, ka var nodrošināt viņam piekļuvi augstākām amatpersonām vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu.

Darbinieks nelūdz lobētājiem vai privātpersonām, kuru intereses lobētājs pārstāv, materiāli atbalstīt slimnīcu, tās rīkotos pasākumus vai privātpersonu, ar kuru amatpersona ir saistīta.

Darbinieks ir informēts par normatīvo aktu prasībām interešu konflikta jautājumos, pārzina iespējamās riska jomas, kurās šādi konflikti var rasties.

Interešu konflikta situācijās darbinieks rīkojas saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un kodeksa normām.    

Ar darba pienākumu izpildi nesaistītām vajadzībām darba laikā slimnīcas resursus

lieto atbilstoši iekšēji izstrādātiem noteikumiem.

 

Prasības ētikas kodeksa ieviešanai

Šajā sadaļā minētas minimālās prasības, kādas uzņēmumam būtu jāievēro Ētikas Kodeksa ieviešanas laikā.

 

Piemērs: Ētikas Kodekss nosaka rīcību un attieksmi gan slimnīcas darījumos, gan ikdienas situācijās. Ja slimnīcas darbinieks vai partneris rīkojas neētiski, uzņēmuma

darbinieks var norādīt uz rakstīto Ētikas Kodeksu un teikt: “Piedodiet, es tā nevaru rīkoties, jo Ētikas Kodeksā ir rakstīts, ka tas nav atļauts”.

 

Struktūra un atbildība slimnīcā

Ētikas komisija sadarbībā ar slimnīcas Valdi izstrādā Ētikas Kodeksu un nodrošina resursus tās ieviešanai.

 

Ētikas komisija ir atbildīga par Ētikas Kodeksa konsekventu ieviešanu, nodrošinot

pilnu procesa pārvaldīšanu.

Gan slimnīcas vadībai, gan Ētikas komisijai ir jāsaņem darbinieku izpratne un

uzticība par Ētikas Kodeksa nepieciešamību, lai to veiksmīgi varētu ieviest visās

slimnīcas struktūrvienībās.

 

Ētikas kodeksa ieviešana un izpilde

Ikviena darbinieka pienākums ir veikt savus darba uzdevumus saskaņā ar slimnīcas

Ētikas Kodeksu, kā arī slimnīcas darba kārtības un koplīguma noteikumiem un izstrādātajām vadlīnijām.

 

Vadītāji ar savu nostāju un rīcību rāda piemēru darbiniekiem, kā arī atbild uz darbinieku jautājumiem par ētikas dilemmām, ja tādas ir radušās.

 

Darbinieki jebkurā laikā var arī lūgt padomu Ētikas komisijai par Ētikas Kodeksu vai

ieteikt tā pilnveidošanas iespējas.

 

Par nopietniem pārkāpumiem ziņas tiek izplatītas slimnīcā, lai samazinātu šādu

gadījumu atkārtošanos nākotnē un lai radītu praksi, ka tas ir nosodāmi.

Personāla nodaļa iepazīstina darbinieku ar kodeksu, un darbinieks ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar kodeksu.  

Kodeksa saturu regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata Ētikas komisija un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus Valdei par kodeksa grozījumiem.  

Kodekss ir publiski pieejams slimnīcas mājas lapā.

 

Ētikas kodeksa uzraudzība un pilnveidošana

Slimnīcas reputāciju veido visi darbinieki, jo katram ir jāpieņem kādi lēmumi un katrs

darbinieks tiek identificēts ar slimnīcu.

Slimnīcas Valde ar rīkojumu izveido Ētikas komisiju. Komisija izvērtē sūdzības un iesniegumus par profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu ievērošanu un sniedz konsultācijas par ētiskas rīcības jautājumiem.

Ētikas komisija izstrādā tās darbības nolikumu. Ētikas komisijas nolikumu apstiprina Valde.

Kodeksa normu pārkāpuma gadījumā darbiniekam ir tiesības iesniegt sūdzību par darbinieku tā tiešajam vadītājam vai, attiecīgi to pamatojot, lūgumu nodot jautājuma izskatīšanu Ētikas komisijai. Ja darbinieka tiešais vadītājs jautājumu nevar vienpersoniski un objektīvi atrisināt, viņš vēršas ar lūgumu nodot jautājuma izskatīšanu Ētikas komisijai. Ētikas komisija izskata sūdzību arī gadījumos, ja to, iesniegusi persona, kas nav slimnīcas darbinieks.

Ētikas komisija informē Rīgas Domes Birokrātijas Apkarošanas Centru par izskatītajām lietām Ētikas komisijas nolikumā noteiktajā kārtībā.

Ja darbinieka rīcība ir pretrunā ar kodeksa normām un tajā ir disciplināra rakstura pārkāpuma pazīmes, lietu izskata saskaņā ar Darba likuma normām. Lietas neizskatīšana Ētikas komisijā nevar būt pamats disciplinārsoda nepiemērošanai.       

Ētikas komisija saglabā dokumentāciju par dažādām Ētikas Kodeksa dilemmām, lai nākotnē būtu vieglāk pieņemt lēmumus, atsaucoties jau uz notikušiem gadījumiem.