Darba kārtības noteikumie-pieraksts

Apstiprināts

SIA Rīgas 1.slimnīca

2010.gada 30.decembra Valdes sēdes protokols Nr. 16

 

SIA RĪGAS 1.SLIMNĪCA DARBA KĀRTĪBAS NOTEIKUMI

 

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

1.1.Noteikumos lietotie termini:

Darba devējs - SIA „Rīgas 1.slimnīca” (tālāk tekstā slimnīca), kuru pārstāv valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarota persona.

Darbinieks - fiziska persona, kas atrodas darba attiecībās ar slimnīcu uz darba līguma pamata.

Pamatdarbs - darbs, ko darbinieks veic slimnīcā.

Papildu darbs - darbs, ko darbinieks veic līdztekus pamatdarbam, rakstiski vienojoties ar darba devēju, pamatojoties uz darba devēja rīkojuma pamata, kas ir darbinieka darba līguma neatņemama sastāvdaļa.

Blakus darbs - darbs, ko darbinieks veic pie cita darba devēja.

Noteikumi - SIA Rīgas 1.slimnīcas Darba kārtības noteikumi.

1.2.Slimnīcas Darba kārtības noteikumi nosaka slimnīcas, tai skaitā tās struktūrvienību, darba kārtību un papildus darba līgumam un koplīgumam regulē darba devēja un darbinieku attiecības. Tie ir saistoši visiem slimnīcas darbiniekiem.

1.3.Slimnīcas Darba kārtības noteikumi ir atbilstoši Darba likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

1.4. Darba kārtības noteikumi stājas spēkā, ar brīdi, kad tos apstiprinājis Valdes priekšsēdētājs.

1.5.Ar Darba kārtības noteikumiem un to grozījumiem, kā arī to papildinājumiem struktūrvienību virsmāsas māsas iepazīstina visus darbiniekus. Iepazīšanos ar slimnīcas Darba kārtības noteikumiem darbinieki apliecina ar parakstu. 

 

2. DARBA TIESISKO ATTIECĪBU NODIBINĀŠANA UN IZBEIGŠANA

2.1.Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā ikvienam darbiniekam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

2.2.Pieņemšana darbā notiek, darbiniekam noslēdzot rakstveida darba līgumu ar darba devēju, saskaņā ar Darba likuma 40.panta prasībām. Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, viens no tiem tiek glabāts pie darba devēja, otrs pie darbinieka.

2.3.Darbinieks, noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, iegūst tiesības uz darba samaksu, atpūtu, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, tiesības apvienoties arodbiedrībās, tiesības uz materiālo nodrošinājumu vecumdienās par valsts līdzekļiem atbilstoši valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī slimības un pilnīgu vai daļēju darba spēju zaudēšanas gadījumā.

2.4. Noslēdzot darba līgumu, darbiniekam jābūt gatavam darīt darbu noteiktā laikā un izpildīt to ar visu rūpību. Darba izpildes rūpība noteikta darbinieka darba līgumā, amata pienākumos, darba devēja rīkojumos, spēkā esošajos normatīvajos aktos.

2.5.Pieņemot darbā, no darbinieka jāpieprasa:

2.5.1.Darba devējam adresēts iesniegums ar lūgumu pieņemt darbā.

2.5.2.Noteiktajā kārtībā darbinieks reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, norādot pamatdarbu vai blakusdarbu.

2.5.3.Uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

2.5.4.Iesniegt citus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

2.5.5.Ārsta atzinums vai darbinieks piemērots konkrētajam amatam, t.i., vai darbinieks ar tādu veselības stāvokli, kāds viņam ir konstatēts, spēs vai nespēs izpildīt amata aprakstā norādītos pienākumus.

2.6.Noslēdzot darba līgumu darbiniekam tiek noteikts pārbaudes laiks līdz trīs mēnešiem, lai noskaidrotu vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai.

2.7.Pieņemšanu darbā noformē ar darba devēja rīkojumu, ar kuru darbinieks tiek iepazīstināts, apliecinot to ar savu parakstu. Rīkojumā norāda amata nosaukumu atbilstoši Profesiju klasifikatoram un personāla sarakstam, darba laiku un darba samaksas nosacījumus. Šāds rīkojums ir darbinieka darba līguma neatņemama sastāvdaļa. 

Pieņemšana darbā, neuzrādot minētos dokumentus, kā arī nenoformējot darba līgumu un bez rīkojuma nav pieļaujama.

2.8.Stājoties darbā vai noteiktajā kārtībā pārceļot darbinieku citā darbā darba devējs darbinieku iepazīstina:

2.8.1. ar uzdoto darbu, darba apstākļiem un samaksu, izskaidro tiesības un pienākumus.

2.8.2. ar darba kārtības noteikumiem, koplīgumu un amata aprakstu, par kuru izlasīšanu darbinieks parakstās.

2.8.3. ar darba drošības tehniku, darba higiēnu, ugunsdrošības noteikumiem, par kuru izlasīšanu darbinieks parakstās.

2.9. Sakarā ar izmaiņām darba procesā vai darba organizēšanā slimnīcā darba devējs var būtiski grozīt darba līgumu, par to vienu mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot darbinieku (sk. sadaļā darba devēja tiesības).

2.10.Darba līguma izbeigšana pieļaujama tikai Darba likumā un citos normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

2.11.Ja darbinieks un darba devējs savstarpēji vienojas un tam piekrīt darba devējs, darba attiecības var izbeigt abu pušu noteiktajā termiņā, kad personāla nodaļā iesniegta rakstiskā vienošanās. Darbinieka pienākums ir nekavējoties (darba dienas laikā no plkst.8.00 – 16.00 izņemot atpūtas un svētku dienas) nogādāt šo darba uzteikumu ar rakstisko vienošanos personāla nodaļā atlaišanas dokumentācijas savlaicīgai nokārtošanai. Personāla nodaļas darbiniekam jāinformē struktūrvienības vadītājs, ka ir saņemts darbinieka uzteikums.

2.12.Darbinieka pienākums ir līdz uzteikuma vai darba līguma beigu datumam nokārtot saistības ar slimnīcu, lai neradītu zaudējumus darba devējam. Ja saistības netiek nokārtotas, slimnīca piedzen zaudējumus likumā noteiktā kārtībā.

2.13.Darbinieka darba līgums, kas noslēgts uz noteiktu laiku, no darba devēja puses tiek izbeigts līgumā norādītajā termiņā, ja vismaz piecas dienas pirms terminētā darba līguma beigām personāla nodaļā nav iesniegts rakstisks struktūrvienības vadītāja iesniegums ar priekšlikumu par darba līguma pagarināšanu.

2.14.Darba devējs var rakstiski uzteikt darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, kā arī uz noteiktu laiku, pirms termiņa izbeigšanās tikai Darba likumā minētajos gadījumos. 

Darba līguma uzteikums darba devējam obligāti jāiesniedz darbiniekam rakstveidā Darba likumā noteiktos termiņos, uzrādot apstākļus, kuri kļuvuši par uzteikuma iemeslu.

2.14.1.Nekavējoties uzteikt darba līgumu drīkst, ja darbinieks veicot darbu:

  • rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību; ( ar terminu „prettiesiski” jāsaprot – piesavinājies, izlaupījis, pieļāvis dienesta viltojumu vai nolaidību pildot amata pienākumus).
  • ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;

2.14.2. Termiņš – desmit dienas uzteicot darba līgumu, ja darbinieks:

  •  bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
  • veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu; (termins „labi tikumi” skaidrojams ne tikai kā vispārpieņemtas morāles normas, bet arī tiesiski ētiskie principi un vērtības”)
  • rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību.

2.14.3.Termiņš – viens mēnesis, uzteicot darba līgumu, ja:

  • darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
  • darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
  • darbā ir atjaunots darbinieks, kurš agrāk veicis attiecīgo darbu;
  • tiek samazināts darbinieku skaits;
  • tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.

2.14.4. Ja darba līgums uzteikts punktā 2.14.3., minētajos apakšpunktos, darba devējs pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma nolīgtā darba laika ietvaros, piešķir darbiniekam piecas darba dienas cita darba meklēšanai, saglabājot vidējo izpeļņu.

2.14.5.Pirms darba līguma uzteikšanas punktā 2.14.1. un 2.14.2., minētajos gadījumos darba devējam jāpieprasa no darbinieka rakstisks paskaidrojums. Izvērtējot izdarītā pārkāpuma smagumu, darba devējs sagatavo pamatotu priekšlikumu par darba līguma uzteikumu, vienlaicīgi ar to rakstiski iepazīstinot darbinieku. Uzteikums stājas spēkā, kad ar to ir iepazīstināts darbinieks. Ja darbinieks atsakās parakstīt vai saņemt rakstisku uzteikumu, darba devējs pieaicina trīs citus darbiniekus un sastāda aktu par atteikšanos iepazīties ar uzteikumu. Ja darbinieks atrodas prombūtnē, uzteikums tiek izsūtīts ierakstītā vēstulē, pieprasot paziņojumu par tā saņemšanu.

2.16.Uzteikt darbu slimnīcas arodorganizācijas biedram nevar bez slimnīcas arodkomitejas iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kuri minēti Darba likumā. Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta arodkomitejas piekrišana.

2.17. Darba līguma uzteikums tiek izdots ar darba devēja – slimnīcas rīkojumu. Par atlaišanas dienu atzīstama pēdējā darba diena (norādītais datums rīkojumā). Ja darba beigu termiņš sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, par pēdējo darba dienu atzīstama nākamā darba diena, kura darbiniekam vēl ir jānostrādā.

2.18. Ja darbinieks uzteikuma termiņa laikā saslimis, tad uzteikuma termiņu pagarina, tikai ar darbinieka rakstveida iesniegumu

2.19. Pēdējā darba dienā pamatdarbā nodarbinātais darbinieks grāmatvedībā saņem algas nodokļa grāmatiņu. Darbiniekam pienākošās naudas summas tiek, izmaksātas saskaņā koplīgumu un šajos noteikumos norādīto datumu.

3. GALVENIE DARBINIEKA PIENĀKUMI

3.1.Darbiniekam jāievēro darba kārtība, laikā un precīzi jāizpilda Darba devēja rīkojumi, savu darba pienākumu ietvaros jārūpējas par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu slimnīcā, kā arī par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu draudošus vai jau radušos zaudējumus. Izņēmums pieļaujams tikai tajā gadījumā, kad šāda rīcība darbiniekam nav pa spēkam, nav no viņa taisnīgi sagaidāma vai to aizliedz darba devējs.

3.2.Godprātīgi pildīt darba līgumu, amata aprakstā norādītos pienākumus, ievērot normatīvo aktu prasības un darba kārtības noteikumus.

3.3.Apzinīgi un godīgi strādāt, visu darba laiku izmantot darbam, laikā un precīzi izpildīt darba devēja rīkojumus un struktūrvienību vadītāju norādījumus.

3.4. Par neierašanos darbā vai nokavēšanos pēc iespējas ātrāk (darba dienas laikā no plkst. 8 – 16 izņemot atpūtas un svētku dienas) informēt struktūrvienības vadītāju ārstu vai virsmāsu. Par darba kavējumu iesniegt struktūrvienības vadītājam attaisnojošu dokumentu vai rakstisku paskaidrojumu pirmajā darba atsākšanas dienā. Pretējā gadījumā darba devējs uzskata, ka darbinieks bez attaisnojoša iemesla nepilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums.

3.5.Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus.

3.5.Savlaicīgi veikt veselības pārbaudi, saskaņā ar darba devēja rīkojumu.

3.6.Savu pienākumu ietvaros rūpēties, lai nekavējoties tiktu novērsti cēloņi un apstākļi, kuri kavē vai apgrūtina darba izpildi. Nekavējoties informēt struktūrvienības vadītāju par šķēršļiem, kas nelabvēlīgi ietekmē darba izpildi, par zaudējuma rašanās draudiem vai zaudējumiem.

3.7. Uzturēt tīru un sakārtotu savu darbavietu, ievērot materiālo vērtību un dokumentu glabāšanas noteikto kārtību.

3.8.Sargāt un saudzēt slimnīcas īpašumu, efektīvi izmantot tehniskās ierīces, taupīgi, racionāli un atbilstoši darba mērķim lietot materiālos resursus un energoresursus.

3.9.Celt kvalifikāciju, regulāri papildinot zināšanas, un pilnveidot profesionālās iemaņas.

3.10.Glabāt un neizpaust dienesta noslēpumus un ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

3.11.Darbavietā lietot personas identifikatoru.

3.12.Nedēļas laikā personīgi sniegt ziņas personāla nodaļā par izmaiņām personas datos (par vārda, uzvārda un personas koda maiņu, pases datiem, ģimenes stāvokli, bērniem, bankas rekvizītiem, faktiskās dzīvesvietas un deklarēto adresi u.c.).

3.13.Regulāri interesēties par izmaiņām un pildinājumiem likumos un citos normatīvajos aktos, kas reglamentē struktūrvienības darbību un ieņemamā amata pienākumu izpildi.

3.14. Informēt slimnīcas amatpersonas par novērotajiem trūkumiem, neefektīvu saimniecisko rīcību, nepilnībām, šo noteikumu pārkāpumiem un citām nelikumībām slimnīcas ēkās un tai piederošajā teritorijā.

3.15. Darbiniekam ir pienākums sniegt informāciju par sevi darba devējam, ja tai ir svarīga nozīme darba līguma noslēgšanā, grozīšanā, izbeigšanā.

3.16.Darbiniekam darba laikā stingri aizliegts atrasties darbavietā alkohola reibuma stāvoklī, kā arī lietot alkoholiskos dzērienus.

4.DARBINIEKA TIESĪBAS 

4.1.Darbiniekam ir tiesības strādāt drošos un veselībai nekaitīgos apstākļos, neuzsākt vai pārtraukt darbu, ja tā apstākļi rada draudus personiskajai vai apkārtējo cilvēku veselībai vai dzīvībai.

4.2.Sniegt ziņas darba devējam par veselības stāvokli ar norādi par piemērotību darbam.

4.3. Prasīt no darba devēja atšķirīgas attieksmes pārtraukšanu, ja darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

4.4.Normatīvos aktos noteiktā kārtībā saņemt informāciju par slimnīcas darbību.

5.DARBINIEKA ATBILDĪBA

5.1.Darbinieka civiltiesiskā un cita veda atbildība iestājas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neizpilda darbu, vai arī to veic nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības vai bezdarbības dēļ ir radījis materiālus vai intelektuālus zaudējumus darba devējam. Darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radītos zaudējumus atbilstoši normatīvajiem aktiem noteiktajā kārtībā.

5.2.Par darba kārtības noteikumu vai darba līguma neievērošanu, darba devēja rīkojumu, struktūrvienības vadītāja norādījumu nepildīšanu vai to nepilnīgu pildīšanu, kā arī par darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukciju un noteikumu pārkāpumiem darba devējs darbiniekam var izteikt rakstisku piezīmi vai rājienu.

5.3.Pirms rājiena vai piezīmes izteikšanas darba devējs vai struktūrvienības vadītājs:

  • pārliecinās par apstākļiem, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu, un nosaka vainas pakāpi, sastādot par to aktu;
  • rakstiski iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību;
  • par izdarīto pārkāpumu pieprasa no darbinieka rakstveida paskaidrojumu, kas darbiniekam jāiesniedz darba devējam vai struktūrvienības vadītājam ne vēlāk kā 24 stundu laikā no paskaidrojuma pieprasīšanas brīža, izņemot atpūtas un svētku dienas;
  • sastāda aktu, ja darbinieks atsakās no paskaidrojuma sniegšanas;
  • iesniedz rakstveida ziņojumu un darbinieka paskaidrojumu darba devējam (personāla nodaļā).

5.4. Par katru pārkāpumu var izteikt tikai vienu piezīmi vai rājienu.

5.5. Piezīmi vai rājienu izsaka ar darba devēja rīkojumu, un struktūrvienības vadītājs trīs dienu laikā ar to iepazīstina darbinieku. Darbinieks iepazīšanos ar rīkojumu apliecina, parakstoties rīkojumā. Ja darbinieks atsakās parakstīties, tad struktūrvienības vadītājs, pieaicinot citus, darbiniekus sastāda aktu par darbinieka atteikšanos parakstīt rīkojumu.

5.6.Darbinieks par viņam izteikto piezīmi vai rājienu var iesniegt sūdzību slimnīcas pilnvarotai personai. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieku intereses ir darbinieku arodorganizācijai. Sūdzības iesniegšanas termiņš ir desmit dienas, sākot no dienas, kad notikusi iepazīšanās ar izteikto piezīmi vai rājienu.

5.7.Darbinieks atbildīgs par uzdoto (nolīgto) pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto cilvēku drošību.

6.DARBA DEVĒJA GALVENIE PIENĀKUMI

6.1.Rakstiski slēgt darba līgumus un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.

6.2. Nodrošināt darba samaksas izmaksu bezskaidrā naudā vienu reizi mēnesī – ne vēlāk, kā līdz katra mēneša 15.datumam pārskaitot darba algu darbinieka norēķinu kontā kredītiestādē.

6.3.Izmaksāt visus darbiniekiem pienākošos pabalstus, piemaksas, kompensācijas, koplīgumā, darba kārtības noteikumos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

6.4.Iepazīstināt darbiniekus ar Darba koplīgumu, Darba kārtības noteikumiem, nolikumu Par darba samaksu, un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē slimnīcas darbību, šo dokumentu papildinājumiem un grozījumiem, pirms darba uzsākšanas iepazīstināt darbinieku ar visiem noteiktajiem normatīviem darba organizēšanai.

6.5.Nodrošināt darbinieku personas datu aizsardzību, sniegt informāciju par personālu tikai likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

6.6.Nodrošināt darbinieku paveiktā darba uzskaiti slimnīcā. 

6.7.Pildīt slimnīcas statūtos un valdes reglamentā noteiktās kompetences.

6.8.Veikt darba aizsardzības pasākumus slimnīcā.

7.DARBA DEVĒJA TIESĪBAS

7.1.Prasīt no darbinieka profesionālu attieksmi un slimnīcas interešu godprātīgu ievērošanu.

7.2.Ierobežot darbinieka tiesības veikt darbu pie cita darba devēja, ciktāl tas attaisnojams ar pamatotām un aizsargājamām darba devēja interesēm.

7.3. Prasīt no darbinieka slimnīcas darba kārtības noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

7.4.Pieprasīt no darbinieka rakstiskus paskaidrojumus, kas skar darbu un darba attiecības slimnīcā, vai dienesta ziņojumus.

7.5.Darba devējam ir tiesības par papildus veicamo darbu, gan prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata darba pienākumu pildīšanu noteikt piemaksas darbiniekam pie darba algas. Piemaksu apmēri par augstāk norādīto tiek noteikti gan procentuālā apmērā no darbinieka noteiktās mēneša algas, gan naudas piemaksas izteiksmē, prombūtnē esošā darbinieka, vai vakantā amata mēnešalgas.Ja papildus pienākumus veic vairāki darbinieki, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā darbinieka vai vakantā amata mēneša darba algu. Par piemaksu apmēru darbinieks un darba devējs vienojas, kas tiek noformēts ar darba devēja rīkojumu, kurā darbinieks savu vienošanos (piekrišanu) apstiprina ar parakstu.

7.6.Darba devējs ir tiesīgs noteikt piemaksu ilgumu, to norādot rīkojumā. Piemaksas nav uzskatāmas par darba algu, un tās nav regulāras

7.7.Darba devējam ir tiesības pārtraukt piemaksu izmaksu, ja tiek aizpildīta vakantā amata vieta, vai izmainījusies darba intensitāte, par to savlaicīgi (trīs dienas iepriekš) brīdinot darbinieku. Ja darba devējs vai struktūrvienības vadītājs konstatē, ka darbinieks nav spējīgs veikt, vai neizpilda papildus uzņemtos pienākums, tad darba devējs vai struktūrvienības vadītājs var pārtraukt piemaksas izmaksu ar brīdi, kad to konstatējis un darījis zināmu darbiniekam. Iepriekš minētais jānoformē ar darba devēja rīkojumu, kurā darbinieks parakstā. 

7.8.Ja darba specifikas dēļ nepieciešamas, darba devējs ir tiesīgs izvēlēties citu slimnīcai atbilstošu metodiku piemaksu jautājumu risināšanā.

7.9.Darba devējam ir tiesības grozīt noslēgto darba līgumu ar darbinieku, kā arī uzteikt darba līgumu, ja darbinieks ar darba devēju nav panākuši vienošanos par darba līguma nosacījumu grozīšanu, darba samaksu un citām būtiskām darba līguma sastāvdaļu izmaiņām. Ja darbinieks atsakās turpināt darbu, sakarā ar darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, darba devēja uzteikums stājas spēkā, un ar darbinieku darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Uzteikums par darba līguma grozījumiem jāiesniedz darbiniekam ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā.

7.10.Tikai darba devējs ir tiesīgs ierosināt pārbaudes procedūru par darbinieka profesionālo spēju un kvalifikācijas atbilstību nolīgtā darba veikšanai.

7.11.Darba devējs (vai pilnvarota persona) var veikt pārbaudi jebkurā jautājumā, kas tieši saistīts ar darba attiecībām slimnīcā, darba kārtības noteikumu ievērošanu vai gatavojot informāciju konkrētas sūdzības izskatīšanas laikā.

7.12.Darba devējam ir tiesības neatsaukt darbinieka uzteikumu par darba attiecību pārtraukšanu.

7.13.Lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, darba devējam ir tiesības nodarbināt darbiniekus virsstundu darbā. Veicot atbilstošu Darba likumā noteikto samaksu par virsstundu darbu.

8.DARBA LAIKA ORGANIZĒŠANA UN ATPŪTAS LAIKS

8.1.Darbiniekiem tiek noteikts normālais dienas darba laiks, kurš nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks - 40 stundas.

8.2. Ja slimnīcā darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot punktā 8.1.noteikto, tad struktūrvienības vadītājs var organizēt summēto darba laiku, sastādot atbilstošu darba grafiku. Par darba laika uzskaiti ir atbildīgs struktūrvienības vadītājs un virsmāsa. Summētajam darba laikam par atskaites periodu tiek noteikti divpadsmit mēneši, ja tas tiek piemērots atsevišķu darbinieku kategorijai. Strādājot pēc summētā darba laika uzskaites saskaņā ar apstiprinātu darba grafiku, dienas vai nedēļas darba laiks var noteiktās robežās atšķirties no darba dienas vai nedēļas normālā darba laika, kas noteikts darba likumā. Atbilstoši darba likuma prasībām struktūrvienības vadītājs veic darbinieku darba laika uzskaiti.

8.2.1.Ārstniecības personai var noteikt pagarinātu normālo darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, ja tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības vispārīgie principi.

8.2.2.Lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, pēc ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes iniciatīvas ārstniecības personai var noteikt pagarinātu normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.

8.2.3.Ja ārstniecības personai noteikts pagarināts normālais darba laiks, tad ne retāk kā ik pēc četriem mēnešiem ārstniecības iestādei nepieciešams saņemt šīs personas rakstveida piekrišanu pagarinātā normālā darba laika noteikšanai.

8.3.Darba laika sākums un beigas noteiktas atbilstoši slimnīcas struktūrvienību vadītāju sastādītam un slimnīcas vadības apstiprinātam darba grafikam.

8.4.Ja darbinieks strādā normālo darba laiku, tad darbinieks ar darba grafiku tiek iepazīstināts vienu mēnesi iepriekš, apliecinot to ar savu parakstu sastādītajā darba grafikā. Ja darbinieks strādā pēc summētā darba laika, vai pagarinātā normālā darba laika tad ar darba grafiku tiek iepazīstināts nedēļu iepriekš, apliecinot to ar parakstu darba grafikā. Struktūrvienības vadītājs var vienoties ar darbinieku par ikdienas darba grafika izmaiņām, ja tam ir visneatliekamākā vajadzība (neparedzēts darbs, kas saistīts ar pacientu aprūpi).

8.5.Darbinieks ar struktūrvienības vadītāja atļauju var izmainīt darba grafiku, ja darba nepieciešamība to nosaka (darbinieku slimība, aizvietošana atvaļinājuma laikā u.c. iemesli).Darbinieka nostrādāto stundu, virsstundu un nedēļas atpūtas laikā nostrādāto stundu uzskaiti nodrošina struktūrvienības vadītājs un virsmāsa.

8.6.Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekam piešķir ne mazāk kā četras kalendāras nedēļas, neieskaitot svētku dienas uz darbinieka iesnieguma pamata.

8.7.Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. 

8.8.Struktūrvienību vadītāji katra gada janvāra mēnesī sastāda un iesniedz personāla nodaļā atvaļinājuma grafiku, kuru apstiprina arodorganizācijas priekšsēdētājs un darba devējs.

8.9.Atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas darbiniekiem piešķir ģimenes vai citu svarīgu apstākļu dēļ.

8.10. Rodoties pārejošai darbinieka darba nespējai, atvaļinājums var tikt pagarināts vai pārcelts pēc darbinieka ierosinājuma un saskaņošanas ar struktūrvienības vadītāju.

8.11. Ja medicīnas personālam darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekiem iespēju paēst darba laikā.

8.12.Pārējam personālam pārtraukumu ēšanai piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no

darba sākuma. Pārtraukuma ilgums ir 30 minūtes. Šo pārtraukumu neieskaita darba laikā.

8.13. Darbiniekiem darba laikā aizliegts atstāt savu darbavietu, ja viņš to nav saskaņojis ar struktūrvienības vadītāju vai vecāko māsu.

9.DARBA SAMAKSA

9.1.Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, kura ietver laika darba algu, akordalgu un piemaksas, kā arī jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

9.2. Lēmumu par darba samaksas sistēmu pieņem slimnīcas valde.

9.3. Darba samaksa tiek veikta saskaņā ar „Slimnīcas personāla sarakstu” un nolikumu „Par darba samaksu”, darba devēja izdotiem rīkojumiem.

9.4.Ja darbinieks līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildus darbu, vai aizvieto darbinieku atvaļinājuma laikā, kā arī slimības, strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos, vai izpilda vakanta darbinieka amata darba pienākumus, tad darbiniekam tiek noteikta atbilstoša piemaksa. Piemaksu apmērus nosaka procentuāli veiktajam darbam.

10.DARBA AIZSARDZĪBA

10.1.Darba devējam, viņa vietniekiem, uzticības personām struktūrvienību vadītājiem, ir jābūt apmācītiem darba aizsardzībā.

10.2.Darba aizsardzības noteikumus nosaka LR Labklājības ministrija.

10.3.Ar likumu “Par darba aizsardzību” tiek iepazīstināti visi darbinieki. 

10.4.Par darba aizsardzību uzņēmumā atbild darba devējs vai viņa pilnvarota persona, nodrošinot darbinieku veselībai un dzīvībai nekaitīgus darba apstākļus, organizējot darba aizsardzības pasākumus un to izpildes kontroles sistēmu.

10.5.Visus izdevumus, kas saistīti ar darba aizsardzības organizēšanu, sedz darba devējs.

10.6.Darba aizsardzības jautājumos darba devējs sadarbojas ar uzticības personu komiteju.

DARBA KĀRTĪBAS NOTEIKUMI IR SAISTOŠI VISIEM DARBINIEKIEM.

DARBA KĀRTĪBAS NOTEIKMI IR SLIMNĪCAS DARBA KOPLĪGUMA PIELIKUMS.

DARBINIEKU IEPAZĪSTINĀŠANA AR DARBA KĀRTĪBAS NOTEIKUMIEM TIEK REALIZĒTA, TEKSTU NOVIETOJOT VISĀS SLIMNĪCAS STRUKTŪRVIENĪBĀS KATRAM DARBINIEKAM PIEEJAMĀ VIETĀ.

IEPZĪSTINĀŠANAS FAKTA ESAMĪBA IR DARBINIEKA PARAKSTS, IEPAZĪSTINĀŠANAS LAIKS – DATUMS.