Mazi bērni mēdz slimot. Jo īpaši tad, kad sāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. “Bērnudārzam nepiemērots bērns” – šādu diagnozi dzird izmisušie vecāki un sāk rīkoties ekstrēmi: izņem bērnu no kolektīva, izvairās no sabiedriskiem pasākumiem un ved savu atvasi pie speciālistiem, cerot atrast brīnumzāles. Rīgas 1. slimnīcas pediatre un infektoloģe Ilze Grope stāsta par iemesliem, kāpēc bērni slimo.
 

Slimot ir normāli
“Slimošana ir normāls process bērna attīstībā,” skaidro daktere Grope. “Pilnīgi visi bērni slimo un tikai tā nostiprina savu imunitāti. Agrā bērnībā cilvēks “savāc savu slimību bagāžu”, pateicoties kurai ar katru gadu slimo arvien retāk.”

Ilze Grope mierina: ja bērns pirmajos bērnudārza apmeklēšanas gados slimo 6-9 gadā, tas ir normāli. Par problēmām ar imunitāti varētu runāt tad, ja bērns slimotu biežāk. Pat starp relatīvi veselīgiem bērniem ir tādi, kuri slimo biežāk, un tādi, kuri slimo retāk. Saslimšanu nosaka faktori, kuri ietekmē bērnu imunitāti. 

1. Stress
Pirmais gads bērnudārzā ir noteikts stress. Mājās viss ir ērts un ierasts: savs spilvens, sega, mīļākās rotaļlietas. Vienmēr blakus ir svarīgākais cilvēks – mamma. Un te pēkšņi viss strauji mainās: sveša teritorija, svešas tantes un tādi paši raudoši bērni.

“Mazam bērnam, kurš vēl pavisam nesen barots ar krūti, un kurš kopā ar svešiem cilvēkiem nav atradies ilgāk par pusstundu, ir grūti paskaidrot, ka mamma dārziņā viņu nav atstājusi uz visiem laikiem, ka vakarā viņa atgriezīsies. Tā rodas stress,” stāsta Rīgas 1. slimnīcas ārste.

Pēc viņas vārdiem, stress ir laba lieta, jo tas palīdz cilvēka attīstībai. Bet ilgstoša stresa ietekme pasliktina organisma spēju pretoties slimībām. Bērns patērē enerģiju emocijām un cīņai ar bailēm. Bet reizēm viņš pat vēlēsies saslimt, lai atkal būtu mājās, kopā ar mammu. 
Stresa izpausmes: slikts miegs, enurēze, valodas, runas regresija, stostīšanās, pārēšanās, neēšana, caureja, aizcietējumi, straujas izmaiņas uzvedībā – pārmērīgs miers vai, tieši otrādi, histērija.
Pediatres padoms: ja bērns nesen ir sācis iet uz bērnudārzu un vecāki pēc pāris nedēļām – mēnešiem pamana kādas novirzes no normas, tad tas ir iemesls, lai pēc padoma vērstos pie pediatra. Katram bērnam būs sava “veselības recepte”: vienam palīdzēs tikai ārsta ieteikumi, citam būs nepieciešama medikamentoza ārstēšana, citos gadījumos – psihoterapijas seanss visai ģimenei.
Ideālais vecums, lai sāktu apmeklēt bērnudārzu – trīs gadi.

2. Gastroezofagiālā atviļņa slimība (GERS)
Gastroezofagiālā atviļņa slimība ir saslimšana, kuras dēļ kuņģa saturs atgriežas barības vadā, vienlaicīgi kairinot augšējos elpceļus. “Bērnam slimība var izpausties ar pastāvīgu klepošanu un krekšķināšanu. Šajā “auglīgajā augsnē” kaklā bez jebkādām grūtībām iedzīvosies jebkurš vīruss, ar kuru bērns sastapsies publiskās vietās – tramvajā vai veikalā, bērnudārzā un pat liftā,” atzīmē Ilze Grope. 
GERS izpausmes: slimība reizēm maskējas aiz astmas, parastiem vīrusiem. Vecākiem ir jāpamana, vai bērnam ir jūtama smaka no mutes, bojājas zobi, ir aplikums uz mandelēm un klepus.
Pediatres padoms: šīs saslimšanas gadījumā ārstēšanu var nozīmēt tikai ārsts. Reizēm var palīdzēt spilvena likšana augstāk un pareizs uztura režīms, bet reizēm – tikai medikamenti.

3. Minerālvielu un vitamīnu trūkums
Iemeslu, kāpēc konkrētam organismam nepietiek vitamīnu un minerālvielu, ir daudz. Tie var būt nepareizi ēšanas ieradumi vai problēmas ar minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanos zarnu traktā. 
Aptiekā nopirkta bundžiņa ar vitamīniem diez vai palīdzēs.
Minerālvielu un vitamīnu trūkuma izpausmes: slinkums, miegainība, raudulība, sausa āda un šķidri mati, nagu šķelšanās, zobu bojāšanās, zili riņķi zem acīm.
“Daudzi, piemēram, nezina, ka, ja vasarā izmanto aizsargkrēmu, tad D vitamīns uzņemts netiek. Ja bērnam trūkst taukos šķīstošo A, E, D vitamīnu, tad viņam būs ļoti sausa āda. Savukārt āda ir viens no orgāniem, kas pilda aizsargfunkciju. Ja šīs barjeras nav, tad bērns slimo biežāk,” skaidro daktere Grope.

Ārsta padoms: pirms bērnam dot kādus preparātus, kopā ar ārstu ir jānoskaidro, kas tieši trūkst. Bet ir ieteikumi, kuri rudens periodā būs piemēroti visiem. Ja bērns dodas uz bērnudārzu, tad imunitātei viņam nepieciešami A, E, D vitamīni, stresa mazināšanai – magnijs kopā ar B grupas vitamīniem. Tie ir tie vitamīni un minerāli, kurus ar pārtiku uzņemt ir grūti.  

4. Vecāku strīdi 
Bērns mīl abus vecākus vienādi. Un konflikta brīžos viņš nesaprot, kāpēc abi pasaulē mīļākie cilvēki strīdas. Bērnam mājinieku kliegšana un strīdi ir liela traģēdija, uz kuru noskatoties katru dienu, viņš sāk biežāk slimot. 

 “Savā 27 gadu garajā ārsta praksē, esmu satikusi pacientus, kuri ir simulējuši slimības tikai tāpēc, ka ir vēlējušies sev pievērst vecāku uzmanību. Somatizācija – kad ir simptomi, bet nav slimības – ir viens no psiholoģiskās aizsardzības veidiem, “bēgšana no problēmām”,” atzīmē bērnu ārste.

5. Vecāku ambīcijas 
Tētis vēlas, lai bērns kļūtu par mūziķi, bet mamma – lai par slidotāju. Tāpēc viss bērna brīvais laiks tiek pavadīts vai nu pie vijoles, vai uz slidām. Pārmērīgas vecāku ambīcijas ļoti bieži kļūst par bērnu slimību iemeslu. “Reiz pie manis uz pieņemšanu tika atvesta meitene. Tipisks piemērs – mamma atveda meiteni, kura spēcīgu galvassāpju dēļ nav varējusi apmeklēt skolu. Sarunā ar mammu noskaidrojās, ka meitene profesionāli nodarbojas ar mūziku, baletu, papildus apgūst svešvalodas, ir labākā skolniece klasē. Meitenei bija pārmērīga fiziskā un emocionālā slodze. Bērns darīja visu, ko viņas mamma vēlējās. Tā kā bērni nav tik kritiski, lai pateiktu nē, viņu vietā to pasaka viņu organisms,” skaidro Rīgas 1. slimnīcas ārste.

Kas palīdzēs novērst slimības
1. Vakcinācija
Potes, kas iekļautas obligāto vakcināciju kalendārā, ja vien nav medicīnisku pretrunu, ir jāveic visiem bērniem. Jo ar lielu daļu “pošu” slimībām Latvijā slimo un tās visas ir bīstamas. Latvijā ir difterija, garais klepus, masalas, masaliņas,  HIB ierosinātas slimības, meningokoks, tuberkuloze, hepatīts, cūciņas, vējbakas. Nav tikai poliomielīta un stingumkrampju.
“Es ļoti ieteiktu tos bērnus, kuri slimo bieži, vai kuriem ir hroniskas saslimšanas, vakcinēt pret gripu. Ir pierādīts, ka šādi bērni ar gripu slimo smagāk,” saka Ilze Grope.

2. Norūdīšana
Tā ir nepieciešama, bet tā jādara pareizi. Staigāšana vasarā ar basām kājām, pa akmeņiem, ūdeni, smiltīm, regulāra kāju apliešana ar vēsu ūdeni – tas viss var palīdzēt stiprināt imunitāti. Norūdīšanai ir tik daudz un dažādu veidu! Konkrētam bērnam vispiemērotākā būtu jāapspriež ar ārstu.

3. Pareizs apģērbs
Būtu jāpadomā par to, ko mēs, kā vecāki, velkam bērnam mugurā. Jo dažreiz slimošanas iemesls ir pārāk silts apģērbs. “Bērnam ir jāvelk par vienu kārtu vairāk, nekā pieaugušajiem. Ja vecākam ir krekls bez piedurknēm, tad bērnam ir jaciņa vai krekls ar piedurknēm. Ja mums nav jakas, tad bērnam ir. Un drēbēm ir jābūt tādām, lai bērns varētu brīvi kustēties. Skaistums nav galvenais,” iesaka ārste.

4. Piemērota dienas kārtība
“Vislabākā recepte, lai bērns neslimotu, ir ļaut viņām būt bērnam,” saka daktere Grope. Pēc viņas vārdiem, bērna laiks ir jāaizpilda ar bērnu lietām – rotaļām, pastaigām, blēņām, spēlēm kopā ar draugiem. Nevajag saplānot bērnu dzīvi tāpat, kā to dara pieaugušie.
 

5. Pareiza imunitātes stiprināšana
Ļoti palīdz tie produkti, kuri satur vitamīnu C – dzērvenes, citrusaugi, brūklenes. Ir medikamentu grupas, kuras var izmantot imunitātes stiprināšanai, bet to lietošanai nepieciešama ārsta konsultācija. Arī pareiza sportošana palīdz neslimot. Vislabākie sporta veidi elpceļu veselības stiprināšanai ir peldbaseins un slidošana.

Par ārsti:
Ilze Grope, pediatre, bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Pediatru asociācijas prezidente.
Dr. Ilze Grope pacientus pieņem Rīgas 1. slimnīcā katru otrdienu no plkst. 16.00 līdz 19.00.
Pieraksts pa reģistratūras tālruni +371 67366323 vai e-pieraksts.