Sāpes vēderā var būt jūtamas jebkurā apvidū, sākot no ribu loka līdz pat iegurnim. Vēdera dobumā atrodas vairāki orgāni – kuņģis, aknas, aizkuņģa dziedzeris un reproduktīvie orgāni, u.c.

Vēdera sāpes pēc rakstura var būt ļoti dažādas:

  • asas, stipras vai trulas, velkošas, durstīgas, krampjveidīgas;
  • īslaicīgas, ātri pārejošas jeb lēkmjveidīgas, vai pastāvīgas, nepārejošas;
  • tās izraisa vemšanu;
  • sāpju dēļ nevar kustēties vai arī tās rada nemiera sajūtu un nepieciešamību grozīties pa gultu, kustēties, lai atrastu ērtāko ķermeņa stāvokli.

Sāpes vēderā izraisa kāda orgāna iekaisums (piemēram, apendicīts, divertikulīts un kolīts), orgānu iestiepums un tūska (piemēram, zarnu darbības traucējumi, žultsvada aizsprostojums ar žultsakmeņiem, aknu hepatīts) vai asins apgādes traucējumi kādā orgānā. Izjūtot sāpes vēderā, cilvēki bieži uztraucas par apendicītu, žultsakmeņiem, čūlām, infekcijām un ar grūtniecību saistītām problēmām. Ne vienmēr vēdersāpju cēlonis rodams pašā vēderā. Sāpes vēderā var būt atstarotas no citiem attālākiem orgāniem, piemēram, to cēloņi var būt sirds trieka un pneimonija, vai problēmas iegurnī, cirksnī.

Taču sāpes vēderā var parādīties arī bez iekaisuma, tūskas vai asins apgādes traucējumiem. To piemērs ir kairinātu zarnu sindroms. Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa vēdersāpes kairinātu zarnu sindroma gadījumā. Iespējams, ka tās rodas sakarā ar patoloģiskām zarnu muskuļu kustībām (piemēram, spazmām) vai pastiprinātas nervu jūtības dēļ. Sāpju sajūta ir atkarīga no psihosomatiskiem apstākļiem, iepriekšējās pieredzes un individuālā sāpju sliekšņa.

Akūtu, stipru vēdera sāpju gadījumā nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai noteiktu sāpju cēloni un nekavējoši uzsāktu ārstēšanu (iespējams, operatīvu).

Pārējos gadījumos diagnozi palīdzēs noteikt un nozīmēs ārstēšanu ķirurgs vai internists.