Parasti runas atpalicība vai bojājums ir jau kopš agras bērnības, cik vien agri to iespējams droši atklāt un, bērnam augot, tas pakāpeniski mazinās, kaut arī neliels defekts bieži saglabājas pieaugušo vecumā.

Nerunājoši bērni vai arī runājošie “savā” valodā:

  • bērni, kuri kontaktē ar mīmiku un žestiem pēc 2 g. vecuma;
  • bērni ( no 3 g. vecuma), kuri kļūst agresīvi, gribēdami ko pateikt, bet apkārtējie, to nesaprot;
  • bērni (no 2 -3 g. vecuma), kuri nevēlas košļāt cietu barību (burkānus, gurķus, sausiņus u.c.), bet labprāt ēd putras un zupiņas;
  • bērni, kuri pēc 5 gadu vecuma nesadzird skaņas vārdos un neatpazīst tās;
  • bērni ar neiroloģiskiem traucējumiem;
  • bērni, kuru valodu saprot tikai tuvinieki.

Šī ir RISKA grupa! Nevēršoties pie logopēda un neuzsākot logopēdisko korekciju, Jūs varat aizkavēt šo bērnu valodas attīstību. Nav svarīgs bērnu vecums, svarīgi ir laicīgi palīdzēt, ja bērns nobriedis komunikācijai.

Bērni, kuri sākuši stostīties, nekavējoties jākonsultē pie logopēda! Ir svarīgi nezaudēt laiku, ja bērns ir sācis stostīties; nav svarīgi vai stostīšanās sākās pēkšņi vai pakāpeniski. Būtiski – nepareizās runas iemaņas nomainīt ar pareizām un stimulēt vienmērīgu elpošanu.

Vēlākā runas attīstības periodā nākas sastapties :

  • ar grūtībām lasīt ( bērns pazīst burtus, taču nespēj tos savienot, nesaprot izlasīto;
  • ar grūtībām rakstīt (ar dzirdi nespēj noteikt kādi burti vārdā. Kādā tie atrodas secībā);
  • ar grūtībām aritmētikā (nespēj apgūt saskaitīšanu, atņemšanu un it īpaši reizināšanu un dalīšanu).

Zīdaiņiem, kuriem miera stāvoklī neaizveras mute, ieteicama logopēda konsultācija un logopēdiskā masāža.

Pieaugušajiem:

  • neskaidra dikcija;
  • atsevišķu skaņu neizrunāšana;
  • klusa, neskaidra, aizlūstoša balss;
  • stostīšanās;
  • runa pēc insulta;
  • balss, elpošanas un rīšanas traucējumi pēc vairogdziedzera operācijas.

Logopēdisko nodarbību laikā apgūst iemaņas, kuras vēlāk jātrenē, jāattīsta.

Veiksme Jūsu rokās, mēs palīdzēsim!