Slimnīcā darbojas:

- dienas stacionārs darbdienās no 8:00 līdz 16:00, reģistratūra no 7:30, tālr. 67366321

poliklīnika:

- darbdienās no 8:00 līdz 20:00

- sestdienās no 9:00 līdz 14:00, tālr. 67366323

Aktuālākā informācija par slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem

Aicinām uz augsti kvalificētu ārstu konsultācijām veselības problēmu gadījumos slimnīcas poliklīnikā un uzņemšanas nodaļā. Konsultācijas izmaksas Ls 15.00

Nepieciešamības gadījumā piedāvājam ārstniecības un aprūpes kursu stacionārā. Ls 24.00 dienā

Aicinām pārbaudīt savu veselības stāvokli (ārsta konsultācija; vispārīgi izmeklējumi: asinsspiediens; pulss; plaušu tilpums; vispārējā asins analīze; elektrokardiogramma) Ls 15.00

Aicinām izmantot veselības uzlabošanas pasākumus par pieejamām cenām:
- dažādu ķermeņa zonu masāžas;
- fizioterapeita konsultācijas;
- relaksējošie vingrinājumi muskuļu saspringuma novēršanai.
Interesēties: poliklīnikas reģistratūrā Tel. 67366323
Slimnīcas uzņemšanas nodaļā Tel. 67270491

Piedāvājam ārstniecības un aprūpes pasākumus mājas apstākļos (pēc ģimenes ārsta nozīmējuma):
- injekcijas
- slimnieku uzraudzība
- ārsta konsultācijas
- fizioterapijas pasākumus pēc insulta
- apmazgāšana; grozīšana utt.
Informācija: poliklīnikas nodaļas virsmāsa Tel. 67366231

Renovēta autopsijas zāle

Šā gada 8.aprīlī Rīgas 1.slimnīcā ekspluatācijā tika nodota Patoloģiskās anatomijas nodaļas renovētā autopsijas zāle. Tajā ir uzstādīts jauns nelaiķu ķermeņu uzglabāšanas skapis ar 12 sekcijām, iegādāts elektriskais pacēlājs un cita šādām nodaļām specifiska aparatūra. Paveiktais uzlabos darbinieku darba apstākļus un sanitāri epidemioloģisko normu ievērošanu. Zāles remonta darbi un jaunu iekārtu iegāde kopumā veikta par 29 773 Ls, no kuriem 29 179 Ls ir Rīgas pašvaldības 2008. gada budžetā paredzētās investīcijas.

JAUNS DARBĪBAS CIKLS CENTRĀLAJĀ STERILIZĀCIJAS NODAĻĀ

Slimnīcas Centrālā sterilizācijas nodaļa (virsmāsa Māra Mikulāne) uzsākusi jaunu darbības ciklu izremontētās telpās. Nodaļas piecās telpās tiek nodrošināts sterilizācijas process pēc vienvirziena principa un atbilstoša dokumentācijas aprite, kā to paredz jaunākie ES normatīvie akti.

Ir iegādāti divi jauni autoklāvi, kas nodrošina pilnu sterilizācijas procesu slimnīcai nepieciešamā apjomā. Ieguvums arī darbiniekiem – sakārtota un droša darba vide, kā arī ierīkotas dušas un atpūtas telpas.

Slimnīca nodrošina sterilizācijas procesu atbilstoši ES standartiem.

RĪGAS 1. SLIMNĪCĀ PIRMO REIZI LATVIJĀ VEIKTA UNIKĀLA OPERĀCIJA

Šā gada 2. decembrī RP SIA „Rīgas 1.slimnīca” Ķirurģijas klīnikas vadītāja, LU profesora Māra Mihelsona vadībā ķirurgs Sergejs Kļimčuks un 3. kardioloģijas nodaļas vadītājs Juris Verbovenko pirmo reizi Latvijā veica unikālu operāciju – transparietālu transhepāru holangioplastiju. Tas nozīmē, ka, punktējot krūšu kurvja sienu un aknas, žultsvados tika ievadīta protēze - stents, kas paplašina sašaurināto žultsvada segmentu. Pacientam nav jāizdara smaga vēdera dobuma operācija, kuras rezultāti nereti ir neapmierinoši, bet ar katetra palīdzību var ievadīt stentu. Pacientam ar žultsvadu sašaurinājumu Rīgas 1.slimnīca turpmāk piedāvā šādu šīs problēmas risinājumu.

Profesora Māra Mihelsona intereses īpaši saistās ar torakālo (plaušu) un abdominālo (vēdera) traumu specifiku, kā arī plaušu transplantāciju. Profesors arī iepriekš patstāvīgi vai kopā ar dažādu klīniku kolēģiem aizsācis vairākus inovatīvus risinājumus Latvijā: izstrādāts plaušu transplantācijas eksperimentāls modelis, aizsākta toraskopija pie pleiras strutainām slimībām un torakālām traumām (plaušu ievainojumiem), kā arī mediastinuma (krūšu kurvja) slimībām, veikts praktisks un pētniecisks ieguldījums sintētisko materiālu izmantošanā ielāpiem trūču plastikā. Šobrīd intereses saistās ar multiplu krūšu un vēdera traumu ķirurģiju. Profesora Māra Mihelsona ilggadīgais ieguldījums medicīnas praksē un zinātnē 2006. gadā novērtēts ar Trju Zvaigžņu ordeni.

Rīgas 1.slimnīcas 3. Kardioloģijas nodaļas vadītājs kopš 1995. gada Dr. Jurijs Verbovenko ilgstoši sekmējis angiogrāfijas, tai skaitā koronarogrāfijas (sirds asinsvadu caurskates) attīstības procesu slimnīcā.

Informāciju sagatavoja Rīgas 1.slimnīcas sabiedrisko attiecību menedžere Iveta Saksone.

LATVIJAI - 90, RĪGAS 1.SLIMNĪCAI - 205 GADI!

Latvijas 90 gadu jubileja ir labs iegansts katram personīgi un struktūrai kopumā izvērtēt savu profesionālo darbību, vērtības, ieguldījumu valsts attīstībā. Vēl jo vairāk tad, ja strādājam iestādē, kam jau 205 gadi un ja esam atbildīgi par to īpašo gaisotni, vērtību sistēmu, auru, attieksmi, koleģialitāti, cilvēcisko attiecību kultūru, ko veidojušas iepriekšējo mediķu paaudzes.

Rīgas 1.slimnīcas Valdes priekšsēdētājs kopš 2002. gada, medicīniskais direktors, LU profesors Andrejs Pavārs raksturo slimnīcas šodienu: "205. slimnīcas darbības gadā un Latvijas 90.gadu jubilejā saku paldies visiem slimnīcas esošajiem un bijušajiem darbiniekiem par viņu pašaizliedzību. Pateicos kolēģiem citās slimnīcās par sadarbību. Ceru, ka ar daudzu labu cilvēku rokām, sirdīm un prātu mēs darīsim šo vietu vēl stiprāku. Pašlaik cilvēkiem medicīnisko palīdzību slimnīcas poliklīnikā un 26 slimnīcas nodaļās, kā arī kabinetos un struktūrās sniedz 290 ārsti, vairāk kā 400 māsas, 280 medicīnas māsu palīgi un sanitāri, un ap 150 strādnieki un citi darbinieki, kas ik dienas uztur slimnīcu darba kārtībā. 14 medicīnas māsas šeit ir nostrādājušas jau 40 gadus, bet 46 māsas 30 - 40 gadus, 10% māsām ir augstākā izglītība. 6 ārsti ir nostrādājuši vairāk kā 40 gadus, bet 32 ārsti 30 - 40 gadus. 18 no tiem ir medicīnas doktori.

Slimnīcas darba saturu raksturo darbības pamatrādītāju statistika. Ja analizējam pēdējos 5 gadus, tad 2003.gadā stacionārā tika ārstēti 27288 pacienti, ambulatori poliklīnikā - 26870, uzņemšanas nodaļā – 23508. Savukārt 2007.gadā stacionārie slimnieki ir 30542, ambulatorie poliklīnikā - 45119, bet uzņemšanas nodaļā – 35135. Īslaicīgās sociālās aprūpes pacientu skaits 2003.gadā ir 21, bet jau 531 - 2006.gadā un 463 - 2007.gadā. Stacionārā veikto operāciju skaits 2003.gadā ir 10374, bet 12180 - 2007.gadā. Ambulatori veikto operāciju skaits 2003.gadā - 2561, bet 4042 - 2007.gadā. 2003.gadā veiktas 592537 laboratorijas analīzes, bet 2007.gadā – 968550.

Katru gadu ievērojami līdzekļi tiek izlietoti jaunas, modernas medicīniskās aparatūras iegādei: 2003.gadā - 34758,40 Ls, 2006.gadā – 309054,76 Ls, 2007.gadā - 961643,98 Ls. Slimnīcā tiek īstenota informātikas un datorizācijas visaptveroša programma.

Vairāk kā 200 gadus vecās slimnīcas ēkas prasa nemitīgu atjaunošanu un uzturēšanu. Tam izlietotie līdzekļi dinamiski pieaug: 2003.gadā izlietoti 39078,07 Ls, 2004.gadā - 53569,24 Ls, 2005.gadā - 62644,03 Ls, 2006.gadā - 63969,79 Ls, bet 2007.gadā jau 175078,49 Ls."

Joprojām RP SIA Rīgas 1.slimnīca ir reģionāla daudzprofilu slimnīca, kas sniedz daudzpusīgu medicīnisko palīdzību visu diennakti gan stacionāra, gan ambulatorajiem pacientiem. Slimnīcas teritorijā atrodas aptieka, zobārstniecības kabineti, masāžas kabinets, republikas Stomu kabinets (2001. gadā pirmo reizi Baltijā stomas slimniekam ievietots mākslīgais taisnās zarnas sfinkteris – dr. Andrejs Pavārs, dr. Jevgēnijs Maslobojevs). 2006.gadā Endoskopijas nodaļā uzsākta bezvadu jeb kapsulas endoskopija (Sabri Abdulmassihs); 2006.gada aprīlī – uzstādīts universāls tālvadības rentgenogrāfijas aparāts PROTEUS XR/a ar digitālo rentgena caurskati; 2007.gadā - ieviesta bariartriskās ķirurģijas metode vispārējas adipozitātes ārstēšanai.(Juris Žarinovs); 2007.gada oktobrī - prezentēts labākais Latvijas slimnīcā uzstādītais daudzslāņu datortomogrāfs Brilliance CT 64, kas nodrošina sirds un asinsvadu slimību diagnostiku, nepielietojot invazīvo diagnostiku; 2008.gada janvārī – ieviests rentgena aparāts OMNL DIAGNOST PHILIPS MEDICAL SYSTEMS; 2008.gada oktobrī - Neiroloģijas nodaļā darbību uzsākusi insulta vienība. Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami paplašinājies un pilnveidojies slimnīcas kardioloģiskais dienests, ieskaitot invazīvo kardioloģiju.

Slimnīcas infrastruktūrā ir autostāvvieta, ziedu veikals, preses kiosks un citas pacientu servisu uzlabojošas institūcijas. Slimnīcā veikti daudzi citi uzlabojumi, vienlaicīgi saglabājot gadsimta sākuma slimnīcas racionālo izbūvi: veikta katlu mājas rekonstrukcija, liftu un stikla galerijas izbūve slimnīcas galvenajā korpusā, laboratorijas kapitālais remonts un paplašināšana, jaunas endoskopijas nodaļas, septisko operāciju zāles, administrācijas bloka, diktofonu centra izbūve. 2006.gada 2.augustā ERAF projekta ietvaros sadarbībā ar Rīgas domi tika pabeigta Uzņemšanas nodaļas renovācija pēc arhitektes Olitas Upacieres projekta. Gultasvietu skaits slimnīcā ir palielinājies no 50 gultām 1803.gadā līdz 700 - 1897.gadā un 1225 - 1963.gadā. Pašlaik slimnīcā ir 638 gultasvietas un 25 īslaicīgās sociālās aprūpes gultas. Savu sākotnējo uzdevumu slimnīca saglabājusi cauri gadsimtiem un veic arī šodien atbilstoši ES standartiem.

PIRMO REIZI MK BALVU SAŅEM MEDICĪNAS MĀSA – RĪGAS 1.SLIMNĪCAS GALVENĀ MĀSA SANDRA LAPIŅA

Ministru kabineta balvu katru gadu saņem tikai seši izcilākie sava darba darītāji, un viņu vidū pirmo reizi izcelts arī medicīnas māsas darbs. Šā gada 11.novembrī Ministru kabineta balva pasniegta Veselības ministrijas izvirzītajai kandidātei - Rīgas 1.slimnīcas galvenajai māsai Sandrai Lapiņai.

Sandra Lapiņa darbā sevi pierādījusi kā augsti kvalificētu speciālisti un profesionālu vadītāju, kura nodrošina prasmīgu padoto darbinieku darba organizāciju, kas būtiski uzlabojusi ne tikai Rīgas 1.slimnīcas darbu, bet arī māsu darbu mūsu valstī. Savas profesionālās zināšanas Sandra Lapiņa izmanto arī jauno speciālistu izglītošanā Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību Akadēmiskajā skolā un vidējā medicīniskā personāla izglītības iestādēs. Sandra Lapiņa arī vada Latvijas Galveno Māsu apvienību un aktīvi sadarbojas ar Veselības ministriju māsu profesijas attīstības jautājumos.

Balvas pasniegšanas svinīgajā pasākumā veselības ministrs Ivars Eglītis atzīmēja: „Esmu gandarīts, ka pirmo reizi šo prestižo balvu saņem tieši medicīnas māsa, kuru es sauktu par medicīnas simbolu. Šajā sarežģītajā laikā vadīt lielas slimnīcas pacientu aprūpes darbu, paspēt apmācīt jaunos kolēģus un Veselības ministrijai sniegt priekšlikumus māsu darba uzlabošanai ir apbrīnas vērts sasniegums. Es novēlētu Latvijai vairāk šādu cilvēku, bet šiem cilvēkiem gandarījumu par ziedošanos savai valstij.”